Meklēt

Leons XIV: Dieva mīlestība ir spēcīgāka par mūsu vājumu

12. jūlija pusdienlaikā, uzrunājot Kastelgandolfo Brīvības laukumā sapulcējušos svētceļniekus, pāvests Leons XIV pārdomāja Kristus līdzību par sējēju. Viņš norādīja uz dāsnumu un uzticību, ar kādu Dievs sēj Savu Vārdu cilvēku sirdīs.

Silvija Krivteža - Vatikāns

«Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!

Evaņģēlists Matejs šodienas liturģijā piedāvā līdzību par sējēju (sal. Mt 13,1-23), aprakstot dāsnumu un paļāvību, ar kādu Dievs sēj savu Vārdu mūsu sirdīs un tajās izlej savu spēku. Pats Jēzus - Vārds, kas tapa cilvēks un atdeva savu dzīvību mūsu pestīšanas dēļ - ir sēkla, ko Tēvs turpina sēt pasaulē, lai tā nestu bagātīgu ražu (sal. 12,24). Tā ir taisnība, ka Viņš mūsos dažreiz atrod cietu un nejūtīgu augsni, kas līdzinās nomīdītai takai, akmeņainai zemei vai ērkšķu krūmiem. Tomēr ir arī brīži, kad Viņš atrod auglīgu zemi, un tad notiek mīlestības brīnumi, kas spēj pārveidot visu, kā mēs paši, bez šaubām, esam pieredzējuši savā dzīvē. Tāpēc Tēvs nebeidz sēt, jo zina, ka Viņa mīlestība ir spēcīgāka par mūsu vājumu (sal. 2 Kor 12,9-10).

Svētais Jānis Hrizostoms, runājot par Dieva Vārda "sēklu", norāda: «Un kur gan šeit ir jēga – kāds teiks – sēt starp ērkšķiem, uz klints vai ceļa malā? Attiecībā uz sēšanu un zemi tas nebūtu prātīgi, bet, runājot par dvēselēm un pamācību, tas pat ir pelnījis vislielāko atzinību» Homilies on the Gospel of Matthew 44, 5), jo Dieva rokās "akmens var pārvērsties par auglīgu zemi, ceļš vairs netiks mīdīts un nebūs atvērts visiem garāmgājējiem, bet kļūs par auglīgu augsni, ērkšķi tiks iznīcināti, un sēklas būs pilnīgā drošībā".

Dieva dāsnums pret mums nav naivums, bet gan dziļa gudrība. Tēvs saskata mūsos potenciālu labiem darbiem, ko mēs paši bieži nespējam atpazīt. Tāpēc Kungs, kurš labi pazīst mūsu sirds augsni – labāk nekā mēs paši to pazīstam –, nebeidz ticēt mums, tam, kas mēs esam un par ko varam kļūt dienu no dienas, ja ticībā uzticamies Viņam.

Tādējādi no dāsnuma un paļāvības, ar kādu sēkla tiek sēta, kā arī no pazemības un gatavības, ar kādu tā tiek pieņemta, mūsos aug un nobriest Svētā Gara augļi. Apustulis Pāvils mūs māca, ka šie augļi ir "mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labestība, uzticība, lēnprātība, savaldība" (Gal 5, 22–23). Cik ļoti tie ir vajadzīgi mūsu pasaulei: tai ir nepieciešams, lai tiktu ar tiem piepildīta un pārveidota!

Tāpēc centīsimies, īpaši vasaras brīvdienās, atrast laiku Dieva Vārda klausīšanai, lasīšanai un meditācijai, un līdzās atpūtai un veselīgai izklaidei meklēt klusuma un lūgšanas brīžus. Tad pie savām ikdienas nodarbēm mēs atgriezīsimies atjaunoti gan miesā, gan garā, gatavi sludināt Labo Vēsti un arvien vairāk dot savu ieguldījumu Dieva Valstības izaugsmē.

Lai mums palīdz Vissvētākā Jaunava Marija, Apustuļu Karaliene un Evaņģelizācijas Zvaigzne».

13 jūlijs 2026, 09:10

L’Angelus è una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell’Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell’Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera – Angelus Domini nuntiavit Mariae – che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull’Incarnazione di Gesù Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera è recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennità. Prima della recita dell’Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell’Angelus viene recitato il Regina Coeli, che è una preghiera in ricordo della Risurrezione di Gesù Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >