Pāvests: Euharistija - vienotības sakraments un nākamās valstības klātesamība
Silvija Krivteža - Vatikāns
«Dārgie brāļi un māsas,
turpinām katehēzi par Vatikāna II koncila dokumentiem, īpaši par Konstitūciju Sacrosanctum Concilium (SC). Lai izskaidrotu neofītiem Kristus Miesas noslēpumu, svētais Augustīns izmanto svētā Pāvila Vēstules korintiešiem fragmentu: «Jūs esat Kristus miesa, un katrs atsevišķi - tās locekļi» (1 Kor 12,27). Viņš piebilst: "Tas ir jūsu noslēpums, ko jūs saņemat. Uz to, kas jūs esat, jūs atbildat: Āmen, un jūsu atbilde ir kā jūsu paraksts. Tāpēc esiet Kristus miesas locekļi, lai jūsu "āmen" būtu patiess!" (Sprediķis 272, PL 38, 1247).
Pēc Jēzus Pēdējo vakariņu skaidrošanas, dokuments par liturģiju runā par Euharistiju. Piedalīšanās Euharistijā kristiešiem nozīmē aktīvi iesaistīties svētdarbībās, lai "viņus audzinātu Dieva Vārds, lai viņi ieturētos pie Kunga Miesas galda un pateiktos Dievam" (SC, 48). Piedaloties Vārda un Euharistijas liturģijā, mēs kļūstam par to, ko saņemam. Mēs kļūstam par Miesu, kuras Galva ir augšāmcēlušais Kristus, kas sēž pie Tēva labās rokas (sal. Kol 1,18) un kas mums gatavo vietu debesīs (sal. Jņ 14,3): tātad Euharistija ir nākamās Valstības sakraments. Tā ir ceļamaize, kas mūs ved uz debesu Tēviju, līdz pat tai svētīgajai dienai, kad "Dievs būs viss visā" (1 Kor 15,28).
Liturģiskā kopiena saliek Upuri "ne tikai ar priestera rokām, bet arī vienoti ar viņu" (SC, 48). Šajā perspektīvā Euharistija ir kristiešu garīgā upura forma (sal. Ebr 13,16; Rom 12,1), tā ir ceļš uz vienotību ar Dievu un savstarpēju vienotību. Piedaloties tajā, kristieši mācās "upurēt sevi un katru dienu tikt pilnībā pārveidotiem caur Kristu vienotībā ar Dievu un viens ar otru" (turpat). Tādējādi, iekļaujot mūs Kristū, Euharistija māca pieņemt paša Kunga Jēzus dzīvesveidu, ko raksturo brīva un nesavtīga sevis dāvāšana. Tādēļ šī dāvana ļauj mums ieiet vienotības dinamikā, kas ir spēcīgs pretlīdzeklis šķelšanās fermentam, kuri grauj mūsu pasauli, mūsu kopienas, mūsu ģimenes, mūsu sirdis (sal. SC, 47).
Dārgie, piedalīšanās Euharistijā vienmēr nozīmē nedalāmā veidā ļaut Dieva Vārdam pārveidot sevi un stiprināties pie Kunga galda, kur Viņš pats sevi upurē Tēvam. Šīs divas Mises daļas - Vārda liturģija un Euharistiskā liturģija - "ir tik cieši savā starpā saistītas, ka veido vienu kulta aktu" (SC, 57).
Runājot par Vārdu, jāatceras, ka runa nav tikai par intelektuālu Svēto Rakstu zināšanu iegūšanu, bet arī par "dzīvā un darbīgā" Vārda saņemšanu (Ebr 4,12), ko Dievs adresē visiem un tajā pašā laikā katram personīgi – Vārda, kas spēcina un baro kopā ar Euharistisko maizi un liek mums pāriet no grēka pagrimuma uz jaunu dzīvi Kristū. "Euharistija atver mūs Svēto Rakstu izpratnei, tāpat kā Svētie Raksti savukārt izgaismo un izskaidro Euharistisjas noslēpumu" (Benedikts XVI, Apustuliskais pamudinājums Verbum Domini, 55).
Vatikāna II koncils aicināja "plašāk atvērt Bībeles dārgumu krātuvi, lai Dieva Vārda galds ticīgajiem tiktu klāts bagātīgāk" (SC, 51). Liturģiskā reforma šo lūgumu pārvērsa dārgumā, kas ir Lekcionārijs - proti, grāmata, kurā apkopoti visi Bībeles lasījumi liturģiskajām svinībām. Šis plašums ir iegūts no dzīvās Tradīcijas tīrā avota, kas apvieno "uzticību tradīcijai" ar "atvērtību likumīgam progresam" (SC, 23).
Konstitūcijas par liturģiju II nodaļas sākums ir caurausts ar atsaucēm uz lielo Tradīcijas upi, kas plūst no Baznīcas tēviem līdz pat mūsdienām. Citēju: "Tajā naktī, kad Viņu nodeva, mūsu Pestītājs Pēdējo vakariņu laikā iedibināja savas Miesas un Asiņu euharistisko Upuri, lai savu upuri uz krusta darītu mūžīgi klātesošu gadsimtu gaitā, līdz Viņš atkal atnāks, un lai Baznīcai, savai mīļotajai Līgavai, uzticētu savas nāves un augšāmcelšanās piemiņu - mīlestības sakramentu, vienotības zīmi, mīlestības saikni, Lieldienu mielastu, kurā tiek pieņemts Kristus, dvēsele tiek piepildīta ar žēlastību, un mums tiek dāvāta nākamās godības ķīla" (SC, 47).
Dārgie brāļi un māsas, smelsim ar dziļu ticību no šī dievišķās dzīves avota un ļausim tikt pārveidotiem caur noslēpumu, ko mēs svinam».
"Brīvdienas ir laiks, lai atpūstos un atklātu Dieva klātbūtnes zīmes radības skaistumā. Izmantojiet šo laiku, biežāk apmeklējot dievkalpojumus, meditējot Dieva Vārdu, piedaloties garīgajās nometnēs, svētceļojumos un tiekoties ar tuviem cilvēkiem. Lūgsimies arī par jauniešiem, lai viņi spētu gudri izvēlēties skolas un studiju programmas, kā arī prātīgi izprastu savu dzīves aicinājumu," - aicināja pāvests. Viņš sveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus, seniorus un jaunlaulātos, vēlot visiem bagātīgas Dieva žēlastības.
