Pāvests: bīskapi ir Dieva tautas kalpi un ticības dārguma sargātāji
Silvija Krivteža - Vatikāns
Katehēzē Svētā tēvais runāja par Baznīcas hierarhisko struktūru, balstoties uz Vatikāna II koncila dogmatisko konstitūciju Lumen gentium. Apustulis Pāvils Vēstulē efeziešiem raksta: "Jūs vairs neesat svešinieki un ienācēji, bet esat svēto līdzpilsoņi un Dieva saimes locekļi - uzcelti uz apustuļu un praviešu pamata, kur galvenais stūrakmens ir pats Jēzus Kristus."
«Dārgie brāļi un māsas! Labdien un esiet sveicināti!
Turpinām katehēzes ciklu par Vatikāna II koncila dokumentiem, plašāk komentējot dogmatisko konstitūciju par Baznīcu Lumen gentium (LG). Pēc tam, kad esam runājuši par Baznīcu kā Dieva tautu, šodien plašāk aplūkosim tās hierarhisko struktūru.
Katoliskā Baznīca ir celta uz apustuļu pamata, kurus pats Kristus ir izvēlējis par savas Mistiskās Miesas dzīvajiem pīlāriem, un tai piemīt hierarhiska dimensija, kas kalpo visu tās locekļu vienotībai, misijai un svētdarīšanai. Ordinācijas sakraments balstās uz apustuļiem (sal. Ef 2,20; Atkl 21,14) kā autoritatīviem Jēzus augšāmcelšanās lieciniekiem (sal. Apd 1,22; 1 Kor 15,7) un sūtītiem sludināt Evaņģēliju visā pasaulē (sal. Mk 16,15; Mt 28,19). Tā kā apustuļi ir aicināti uzticīgi sargāt Skolotāja mācību (sal. 2 Tim 1,13-14), viņi nodod savu kalpojumu cilvēkiem, kuri līdz Kristus otreizējai atnākšanai turpinās mācīt, svētdarīt un vadīt Baznīcu "caur pēctečiem, kas viņus nomaina pastorālajā amatā" (KBK, nr 857).
Šī apustuliskā pēctecība, kuras pamatā ir Evaņģēlijs un Tradīcija, ir aplūkota konstitūcijas Lumen gentium III nodaļā ar nosaukumu "Par Baznīcas hierarhisko struktūru, īpaši par episkopātu". Koncils māca, ka hierarhiskā struktūra nav cilvēka radīta konstrukcija, kas kalpo Baznīcas kā sociālas struktūras iekšējai organizācijai (sal. LG, 8), bet ir Dieva iedibināta ar mērķi pagarināt Kristus apustuļiem uzticēto misiju līdz laiku beigām.
Tas, ka šī tēma tiek aplūkota III nodaļā pēc tam, kad pirmajās divās nodaļās bija skaidrota Baznīcas būtība (sal. Acta Synodalia III/1, 209–210), nenozīmē, ka hierarhiskā struktūra ir sekundārs elements attiecībā uz Dieva tautu. Kā atzīmēts dekrētā Ad gentes: "apustuļi kļuva par jaunā Izraēļa sēklu un vienlaikus par svētās hierarhijas sākumu" (5). Viņi ir Kristus Lieldienās atpestīto kopiena, kas nodibināta kā pasaules pestīšanas līdzeklis.
Lai izprastu Koncila nodomu, ir rūpīgi jāizlasa Lumen gentium III nodaļa, kurā paskaidrota Baznīcas pamatstruktūra, kas saņemta no Dieva Tēva caur Dēlu un pabeigta ar Svētā Gara izliešanos. Koncila tēvi nevēlējās izklāstīt Baznīcas institucionālos elementus, kā to varētu liecināt vārds "konstitūcija" tā mūsdienu izpratnē. Dokumentā tiek pievērsta uzmanība "kalpošanai jeb hierarhiskajai priesterībai", kas "pēc būtības un ne tikai pakāpes ziņā atšķiras no ticīgo vispārējās priesterības, atgādinot, ka tās ir pakārtotas "viena otrai, jo katra savā īpašā veidā ir līdzdalīga vienīgajā Kristus priesterībā" (LG, 10). Tāpēc Koncils runā par kalpojumu, kas tiek uzticēts vīriešiem, kuriem piešķirta sacra potestas [svētā vara] (sal. LG, 18), lai kalpotu Baznīcā, īpaši pievēršoties bīskapiem (LG, 18–27), prezbiteriem (LG, 28) un diakoniem (LG, 29), kas ir Ordinācijas sakramenta dažādas pakāpes.
Izmantojot īpašības vārdu "hierarhiska", Koncils norāda uz apustuliskā kalpojuma svēto izcelsmi Jēzus, Labā Gana, darbībā, kā arī uz tā iekšējām attiecībām. Bīskapi, pirmām kārtām, un caur viņiem priesteri un diakoni, ir saņēmuši uzdevumu (latīņu valodā: munera) kalpot saviem brāļiem, "lai visi, kas ir piederīgi Dieva tautai un kam tādējādi piemīt patiesa kristīgā cieņa, brīvi un organizēti tiecoties uz vienu un to pašu mērķi, sasniegtu pestīšanu" (LG, 18).
Lumen gentium atkārtoti un spēcīgi atgādina par šīs apustuliskās misijas koleģiālo un kopienas raksturu, uzsverot, ka šis pienākums, kuru Kungs ir uzticējis savas tautas ganiem, ir patiesa kalpošana, kas Svētajos Rakstos zīmīgi tiek saukta par «diakonia», tas ir, kalpojumu. (LG, 24). Tādēļ mēs saprotam, kāpēc svētais Pāvils VI Baznīcas hierarhiju attēloja kā realitāti, "kas dzimusi no Kristus mīlestības, lai īstenotu, izplatītu un garantētu ticības dārgumu, baušļu un Kristus savai Baznīcai atstāto harizmu neskartu un auglīgu tālāknodošanu" (Alloc. 1964. gada 14. septembris: Acta Synodalia III/1, 147).
Dārgie brāļi un māsas, lūgsim Kungu, lai Viņš dāvā Baznīcai ordinētus kalpotājus, kuriem sirdī degtu evaņģēliskā mīlestība, kuri veltītu savu dzīvi visu kristīto labumam un kuri būtu drosmīgi misionāri visās pasaules malās».
Pēc katehēzes pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, jauniešus, seniorus, slimniekus un jaunlaulātos. Savukārt pirms vispārējās audiences vienā no Pāvila VI zāles studijām Leons XIV tikās ar Programmas kristiešu un musulmaņu attiecību veicināšanai Āfrikā pārstāvjiem.
