Meklēt

Laju aicinājums – būt miera un taisnīguma lieciniekiem pasaulē

Lielajā trešdienā pāvests Leons XIV Svētā Pētera laukumā vadīja vispārējo audienci, kurā piedalījās 15 tūkstoši ticīgo no visas pasaules. Katehēžu cikla par Vatikāna II koncila dokumentiem ietvarā viņš turpināja pārdomas par Baznīcu, balstoties uz dogmatisko konstitūciju “Lumen gentium”. Šoreiz viņš pievērsās kristīgajiem lajiem.

Silvija Krivteža – Vatikāns

Pāvests atgādināja, ka laju apustulāta plašais lauks neaprobežojas tikai ar Baznīcu, bet gan sniedzas visā pasaulē. “Baznīca ir klātesoša visur, kur tās bērni atzīst Evaņģēliju un ir tā liecinieki”, viņš uzsvēra.

Katehēzes pilnais teksts:

Brāļi un māsas, labdien!

Turpināsim savas pārdomas par Baznīcu, balstoties uz Koncila dokumentu Lumen gentium (LG). Šodien pievērsīsimies Dogmatiskās konstitūcijas ceturtajai nodaļai, kas veltīta lajiem. Mēs visi atceramies pāvesta Franciska teikto: "Laji Dieva tautā ir lielākais vairākums. Mazākums – ordinētie kalpotāji – ir šī vairākuma dienestā" (Apustuliskais pamudinājums Evangelii gaudium, 102).

Šajā dokumenta daļā tiek pozitīvā veidā izskaidrota laju būtība un misija, pēc gadsimtiem, kad laji tika definēti tikai kā tie, kas nepiederēja garīdzniecībai vai konsekrētajām personām. Tāpēc es vēlētos vēlreiz kopā ar jums nolasīt ļoti skaistu fragmentu par kristiešu diženumu: "Ir viena Dieva izredzētā tauta: viens Kungs, viena ticība, viena kristība" (Ef 4,5); viņiem ir kopīga cieņa, pateicoties viņu atdzimšanai Kristū, kopīga žēlastība kā bērniem, kopīgs aicinājums uz pilnību, viena pestīšana, viena cerība un nedalīta mīlestība" (LG, 32).

Pirms norādīt uz jebkādām atšķirībām kalpošanā vai dzīves stāvoklī, Koncils apstiprina visu kristīto vienlīdzību. Konstitūcija atgādina to, ko tā jau ir norādījusi nodaļā par Dieva tautu, proti, ka mesiānisko tautu raksturo Dieva bērnu cieņa un brīvība (sal. LG, 9).

Protams, jo lielāka dāvana, jo lielāks ir pienākums. Tāpēc Koncils līdzās kristīgo laju cieņai uzsver arī viņu misiju Baznīcā un pasaulē. Bet uz ko balstās šī misija un no kā tā sastāv? Pats Koncila piedāvātais kristīgo laju apraksts daudz ko izsaka: "Ar vārdu laji šeit saprotam visus kristiešus […], kas caur Kristību uzņemti Kristū, iekļauti Dieva tautā un, savā veidā kļuvuši par Kristus priesteriskās, pravietiskās un karaliskās sūtības līdzdalībniekiem, Baznīcā un pasaulē pilda visai kristīgajai tautai uzticēto sūtību" (LG, 31).

Tāpēc svētā Dieva tauta nekad nav bezveidīga masa, bet gan Kristus Miesa jeb – kā teica svētais Augustīns – Christus totus; tā ir kopiena, kas organiski sakārtota, pateicoties auglīgajām attiecībām starp divām līdzdalības formām Kristus priesterībā: ticīgo vispārējo priesterību un hierarhisko priesterību (sal. LG, 10). Kristības spēkā laji piedalās tajā pašā Kristus priesterībā. Patiešām, "Augstais un mūžīgais Priesteris Jēzus Kristus, vēlēdamies turpināt sniegt savu liecību un veikt kalpojumu arī ar laju starpniecību, dzīvina viņus ar savu Garu un nemitīgi mudina uz katru labu un pilnīgu darbu" (LG, 34).

Kā gan šajā kontekstā neatcerēties svētā Jāņa Pāvila II apustulisko pamudinājumu Christifideles laici (1988. gada 30. decembrī)? Tajā viņš uzsvēra: "Koncila bagātīgais doktrinālais, garīgais un pastorālais mantojums satur īpaši brīnišķīgus paziņojumus par laju dabu, cieņu, garīgumu, misiju un atbildību. Koncila tēvi, atsaucoties uz Kristus aicinājumu, mudināja visus lajus, vīriešus un sievietes, strādāt Viņa vīna dārzā" (nr. 2). Tādā veidā mans cienījamais priekštecis atdzīvināja kristīgo laju apustulātu, kuram Koncils veltīja īpašu dokumentu, par kuru mēs runāsim vēlāk.

Laju apustulāta plašais lauks neaprobežojas tikai ar Baznīcu, bet gan sniedzas visā pasaulē. Baznīca ir klātesoša visur, kur tās bērni atzīst un liecina par Evaņģēliju: darbavietās, pilsoniskajā sabiedrībā un savstarpējās attiecībās, visur, kur viņi ar savu izvēli atklāj kristīgās dzīves skaistumu, kas jau šeit un tagad pasludina taisnīgumu un mieru, kas savu piepildījumu sasniegs Dieva Valstībā. Pasaulei ir jābūt "piesātinātai ar Kristus Garu un efektīvāk jāsasniedz savs mērķis taisnīgumā, mīlestībā un mierā" (LG, 36). Un tas ir iespējams tikai ar laju uzticīgu kalpošanu un liecību!

Šis ir aicinājums būt par "izejošo" Baznīcu, par kuru runāja pāvests Francisks: par Baznīcu, kas iemiesojusies vēsturē, vienmēr atvērta misijai, kurā mēs visi esam aicināti būt misionāri mācekļi, Evaņģēlija apustuļi, Dieva Valstības liecinieki un Kristus prieka nesēji!

Brāļi un māsas, lai Lieldienas, kuras gatavojamies svinēt, atjauno mūsos žēlastību būt – tāpat kā Marija Magdalēna, Pēteris un Jānis – augšāmcēlušā Kristus lieciniekiem!

01 aprīlis 2026, 14:47

Jaunākās audiences

Lasīt visu >