Neapole gatavojas pāvesta Leona XIV vizītei
Silvija Krivteža - Vatikāns
Itāļu mediji uzsver, ka pāvests Leons XIV apmeklēs pilsētu, kas lepojas ar savu vēsturi un mākslas bagātībām. Neapole ir pilsēta ar pārsteidzošiem kontrastiem starp nabadzību un ārišķīgu bagātību, sociāliem konfliktiem un, galvenais, kā saka paši itāļi, tā ir daudzu nelikumību galvaspilsēta. Pāvestu un mafijas attiecības vienmēr ir bijusi sarežģīta tēma, kas ietver gan stingru Baznīcas nostāju pret organizēto noziedzību, gan mūsdienu izaicinājumus. Kopš 18. gadsimta Neapolē darbojas mafijas organizācija kamorra. Tiek lēsts, ka peļņa no kamorras biznesa (narkotiku tirdzniecība, toksisko atkritumu nelikumīga glabāšana, izspiešana utt.) pārsniedz 13 miljardus eiro gadā. Kamorras upuru skaits kopš 1980. gada ir gandrīz 4000 cilvēku, tostarp sievietes un bērni. Komentētāji prāto, vai pāvests Leons XIV, sekojot savu trīs priekšgājēju piemēram, pievērsīsies arī kamorras jautājumam, jo īpaši tāpēc, ka daudzi priesteri, kas cīnījās pret mafijas ietekmi un gangsteru darbību, kļuva par mafijas organizāciju upuriem.
Pirmie priesteri, mafijas upuri, kuru vārdi ir zināmi, bija Antonio Polimeni un Džordžo Fallara, kuri tika nošauti Torrē, Sicīlijā, 1862. gadā. Kopumā par mafijas upuriem ir kļuvuši vairāk nekā simts garīdznieku, galvenokārt Sicīlijā, kā arī Kampānijas un Kalabrijas reģionos. Viens no viņiem ir priesteris Pepe Diana, kurš tika nogalināts 35 gadu vecumā Kampānijas pilsētā Kazaldiprinčipē (Casal di Principe) 1994. gadā savā vārda dienā baznīcas sakristejā, kur gatavojās svētās Mises svinēšanai. Priesteris Diana bija uzrakstījis atklātu vēstuli, kas tika izplatīta vietējās draudzēs, ar nosaukumu "Manu ticīgo mīlestības vārdā es neklusēšu", kurā viņš apgalvoja, ka nedrīkst pakļauties "omerta" principam jeb klusēšanas sazvērestībai attiecībā uz mafijas noziegumiem.
Priesteris Diana savos sprediķos un uzrunās cīnījās pret kamorru, aicinot visus, īpaši jauniešus neiesaistīties klanu noziedzīgajās darbībās. 2026. gada 19. martā, priestera nāves 32. gadadienā, sākās viņa beatifikācijas process. Pret mafiju cīnījās arī priesteris Džusepe Puļīzi, kurš tika nogalināts Palermo 1993. gadā 56 gadu vecumā savas mājas priekšā. Sešus gadus vēlāk pāvests Jānis Pāvils II atļāva uzsākt viņa beatifikācijas procesu. 2013. gadā katoļu Baznīca viņu pasludināja par svētīgo.
Pirmais pāvests, kas publiski nosodīja mafijas organizāciju darbību, bija Jānis Pāvils II. 1993. gada 9. maijā Agridžento, Sicīlijā, sitot ar savu pastorālu pret zemi, viņš sauca: "Tiem, kuru sirdsapziņā ir tik daudz nāves gadījumu, ir jāsaprot, ka ir aizliegts nogalināt nevainīgus cilvēkus. Kristus vārdā, kurš ir dzīvība, ceļš un patiesība, es saku atbildīgajiem: nožēlojiet grēkus, jo kādu dienu pienāks Dieva tiesa!" Atbildot uz to, mafija veica sprādzienus Romā. Tika bojāta Svētā Jāņa Laterāna bazilika un Svētā Jura baznīca.
Vizītes laikā Palermo Benedikts XVI sacīja, ka mafija ir cilvēku ekspluatācijas veids un tāpēc ir pretrunā ar Dieva gribu un Evaņģēliju. Viņš nosauca iesaistīšanos mafijā par ceļu uz nāvi. Pāvests aicināja jauniešus atmest mafijas domāšanu, stāties pretī ļaunumam un iesaistīties sabiedrības veidošanā, kas balstīta uz taisnīgumu un labā meklējumiem. Viņš arī godināja priestera Džusepes Puļīzi un citu mafijas upuru piemiņu.
Pāvests Francisks mafijas locekļus konsekventi sauca par "ekskomunicētiem". Viņš norādīja, ka viņi nav kristieši, jo viņu dzīve, pretēji Evaņģēlija mācībai, ir pakārtota "nāves kultūrai". Sava pontifikāta laikā viņš vairakkārt vērsās pret mafiju. "Lūdzu, mainiet savu dzīvi, atgriezieties, apstājieties, izbeidziet darīt ļaunu! To lūdzu jūsu labā. Atgriezieties, kamēr vēl ir laiks, lai beigās jūs nenonāktu ellē!" – ar šiem vārdiem, pieklusinātā, taču reizē spēcīgā tonī, pāvests vērsās pie mafijas locekļiem 2014. gada 21. martā, piedaloties mafijas upuru piemiņai veltītā pasākumā, kas notika netālu no Vatikāna esošajā Svētā Gregora VII baznīcā, Romā. To organizēja priestera Luidži Čotti vadītā asociācija "Libera". Toreiz dievnamā pulcējās 700 mafijas upuru tuvinieki. Garās un ļoti emocionālās ceremonijas laikā tika nosaukti 842 nevainīgo nogalināto vārdi. Starp tiem bija 80 bērni.
