Pāvests: attiecības un cilvēcība – pretlīdzeklis karu un polarizācijas laikmetā
Silvija Krivteža - Vatikāns
"Mūsdienu demokrātijas krīze, starptautiskās sadarbības vājināšanās un pieaugošā sociālā šķelšanās sakņojas dziļākā antropoloģiskajā krīzē," - sacīja Svētais tēvs, norādot, ka atbilde uz mūsdienu izaicinājumiem slēpjas cilvēka cieņas, dialoga un "mīlestības civilizācijas" no jauna atklāšanā.
Sašķeltā pasaule meklē jēgu
Leons XIV pateicās "Centesimus Annus" fondam par apņemšanos pētīt un izplatīt Baznīcas sociālo mācību. Viņš arī atsaucās uz savu jaunāko encikliku "Magnifica humanitas", uzsverot, ka tā var kalpot par svarīgu atskaites punktu pārdomām par mūsdienu sociālajām un politiskajām problēmām. Pāvests atzīmēja, ka šī gada konferences tēma "Sašķeltā pasaule garīguma meklējumos: brīvība un plurālisms Baznīcas sociālajā mācībā" zināmā veidā atbilst cilvēces pašreizējai situācijai. "Mēs dzīvojam laikmetā, ko raksturo kari, pieaugoša polarizācija un kultūras un sociālās šķelšanās," sacīja Svētais tēvs.
Kopīga cilvēcība: cerības avots
Pāvests norādīja uz elementu, kas, neskatoties uz daudzām spriedzes situācijām, turpina vienot cilvēkus, un tā ir mūsu kopīgā cilvēcība. Leons XIV atgādināja, ka gūtā pieredze liek cilvēkiem uzdot fundamentālus jautājumus par dzīves jēgu, nākotni un sabiedrības attīstības virzienu. Viņš norādīja, ka tieši šajos jautājumos atklājas dziļa vēlme pēc patiesības, Dieva un ilgstošas eksistences jēgas.
Brīvība nav patvaļa
Pāvests lielu savas uzrunas daļu veltīja pārdomām par brīvību. Viņš norādīja, ka mūsdienu kultūra to bieži vien pielīdzina spējai darīt visu, ko vēlas. "Ir jāatgūst brīvības autentiskā nozīme, kas ļauj atklāt tās attiecību dimensiju," viņš uzsvēra. Atgādinot svētā Jāņa Pāvila II mācību, Leons XIV norādīja, ka cilvēks piepilda sevi caur "sevis dāvāšanu un citu pieņemšanu", un patiesa brīvība savu piepildījumu rod mīlestībā.
Divas civilizācijas vīzijas
Romas bīskaps atsaucās arī uz svētā Augustīna mācību par divām "pilsētām". Pirmā, kas balstīta uz lepnību un pašmīlību, noved pie savtīga individuālisma. Otrā, kas balstīta uz mīlestību pret Dievu un tuvāko, kļūst par autentiskas mīlestības civilizācijas pamatu. Pēc pāvesta teiktā, tieši šīs augustīniešu vīzijas gaismā var izprast daudzu mūsdienu krīžu avotus. "Aiz demokrātijas krīzes un multilaterālisma vājināšanās slēpjas antropoloģiska krīze, kas izriet no tā, ka Radītājs ir lielā mērā aizmirsts," sacīja Leons XIV.
Mīlestības civilizācija dzimst no ikdienas uzticības
Pāvests arī brīdināja par mazdūšību un pesimismu. Atsaucoties uz encikliku "Magnifica humanitas", viņš atgādināja, ka sabiedrības atjaunotne nenotiek ar atsevišķām, iespaidīgām darbībām. "Mīlestības civilizācija nerodas no viena grandioza žesta, bet gan no mazu un neatlaidīgu uzticības aktu summas, kas pretojas dehumanizācijai," viņš uzsvēra.
Kas ir Centesimus Annus fonds?
Centesimus Annus fonds ir oficiāls Vatikāna fonds, kuru 1993. gadā izveidoja svētais Jānis Pāvils II, divus gadus pēc sociālās enciklikas "Centesimus annus" publicēšanas. Fonda galvenais mērķis ir pētīt un izplatīt Baznīcas sociālo mācību, pielāgojot to mūsdienu ekonomikas, politikas un finanšu izaicinājumiem. Fonds apvieno uzņēmējus, ekonomistus, zinātniekus un dažādu profesionālo sfēru pārstāvjus no daudzām pasaules valstīm. Katru gadu tas organizē starptautiskas konferences par mūsdienu svarīgākajiem izaicinājumiem, piemēram, ekonomisko attīstību, sociālo taisnīgumu, uzņēmējdarbības ētiku, vides aizsardzību un mieru starp tautām.
