Vatikānā noslēdzās Lielā gavēņa rekolekcijas
Silvija Krivteža - Vatikāns
Noklausījies norvēģu bīskapa pēdējo meditāciju, Svētais tēvs teica īsu uzrunu kapelā, kas saistīta ar Baznīcas jaunāko vēsturi: 2025. gada 8. maijā kardināli tur svinēja Svēto Misi viņa ievēlēšanas dienā. Pāvests raksturoja aizvadītās dienas kā dziļu garīgu pieredzi ceļā uz Lieldienām un pieminēja virs altāra iegravētos vārdus no Vēstules filipiešiem: "Jo Kristus ir mana dzīve, bet nāve ieguvums" (Fil 1,21). Šie vārdi pastāvīgi viņu pavadīja, mudinot pārdomāt cerību un tās patieso avotu – Jēzu Kristu.
Turpinot apustuļa Pāvila domu, Romas bīskaps citēja arī citu pamudinājumu: "Dzīvojiet Kristus evaņģēlija cienīgu dzīvi" (Fil 1,27). Šos vārdus viņš adresēja visiem Gavēņa rekolekciju dalībniekiem, lai viņi katru savu lēmumu un pasākumu mērītu ar Evaņģēlija mēru. Pāvests uzsvēra kopīgas lūgšanas nozīmi tiem, kuri kalpo dažādās Svētā Krēsla institūcijās un tāpēc bieži vien ir šķirti savu ikdienas pienākumu dēļ. Tikšanās Kunga priekšā kļūst par nozīmīgu dzīves brīdi, kas ļauj no jauna paskatīties uz jautājumiem, kas ir svarīgi Baznīcai un katra cilvēka personīgajam ceļojumam.
Pāvests pieminēja arī svēto kardinālu Džonu Henriju Ņūmenu un citēja dzejoli "Gerontija sapnis", kurā, izmantojot nāves un tiesas tēlu, cilvēks apcer savas bailes un mazvērtības sajūtu Dieva priekšā. Svētais tēvs runāja arī par brīvību un patiesību, kas ir tik būtiskas kristīgajai dzīvei.
Uzrunas noslēgumā Leons XIV pateicās bīskapam Erikam Vardenam par viņa liecību Svētā Bernarda klostera tradīcijai un viņa garīgo gudrību, kā arī izteica pateicību Pontifikālā liturģisko svinību biroja darbiniekiem un korim par pavadīšanu Gavēņa rekolekcijās. Viņš uzsvēra, ka mūzika palīdz tur, kur pietrūkst vārdu, paceļot garu pie Kunga.
