Meklēt

Arhibīskaps Rino Fizikella Arhibīskaps Rino Fizikella 

Vatikāns un Roma izvērtē Jubilejas gadu

"Jubilejas gads bija žēlastības laiks. Tās garīgā dimensija ļāva ieraudzīt ticīgos ceļā, kuri ilgojas pēc lūgšanām un atgriešanās," – sacīja Evaņģelizācijas dikasterija pro-prefekts, arhibīskaps Rino Fizikella.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Evaņģelizācijas dikastērija pro-prefekts vadīja preses konferenci, izvērtējot Jubilejas gadu. Rino Fizikella uzsvēra, ka svētceļojums nebeidzas, tas bija tikai svarīgs posms, kas mūs sagatavoja nākamajam plaša mēroga žēlastības notikumam, kas jau stāv pie sliekšņa.

6. janvārī, Kunga Epifānijas svētkos, plkst. 9.30 pāvests Leons XIV aizvērs Svētā Pētera bazilikas Svētās durvis. Ceremonijā piedalīsies Itālijas Republikas prezidents, civilās un militārās amatpersonas, kā arī daudzi ticīgie. Ar šo vienkāršo, bet vienlaikus izteiksmīgo žestu – Svēto durvju aizvēršanu – noslēdzas cerībai veltītais Jubilejas gads. Pirmdien, 5. janvārī, plkst. 17.30 Evaņģelizācijas dikasterija darbinieki kopā ar brīvprātīgo komandas pārstāvjiem veica pēdējo svētceļojumu cauri Svētajām durvīm, noslēdzot ceļu, ko šogad veica miljoniem svētceļnieku no visas pasaules, tostarp Latvijas.

Arhibīskaps Fizikella uzsvēra, ka pagājušais gads bija īpašs daudzos aspektos. Tas bija svarīgs punkts pontifikātu vēsturē. 2025. gada Jubileju atklāja pāvests Francisks, bet to turpināja un noslēdza Svētais tēvs Leons XIV. Jubilejas programmā tika iekļauti arī Sede vacante notikumi un konklāvs. "Visas pasaules acis bija vērstas uz Romu, kas kļuva par mediju uzmanības centru," norādīja arhibīskaps Fizikella, apkopojot aizvadītos 12 mēnešus.

Preses konferencē tika paziņots, ka 2025. gadā Romā ieradās 33 475 369 svētceļnieki. Sākotnējās aplēses liecināja par 31,7 miljoniem cilvēku, tātad dalībnieku skaits ievērojami pārsniedza šo skaitli. Kā liecina dati, sākot no maija, bija vērojams svētceļnieku skaita pieaugums, bet, neskatoties uz to, viss tika organizēts ar lielu rūpību. Tika novērtēta sadarbība starp Vatikānu un Itālijas varas iestāžu un dienestu pārstāvjiem.

Starp svētceļniekiem, kas ieradās Romā (ārpus Itālijas), visvairāk bija pārstāvētas šādas valstis: ASV (12,57 %), Spānija (6,23 %), Brazīlija (4,67 %), Polija (3,69 %) un Vācija (3,16 %).

"Saskaņā ar savu misiju Roma bija atvērta, viesmīlīga, droša un funkcionāla pilsēta, kur visi pakalpojumi – sākot no transporta līdz veselības aprūpei – darbojās par labu iedzīvotājiem, svētceļniekiem un tūristiem, kuru arī netrūka," piebilda Vatikāna pārstāvis.

Arhibīskaps Rino Fizikella arī norādīja, sakot: "Jubileja nebija neizdevīga investīcija, bet gan impulss, kas ne tikai veicināja attīstību, bet arī atstāja paliekošas infrastruktūras pilsētai un visai Itālijai".

35 lielie jubilejas pasākumi un ikdienas svētceļojumi atklāja dinamisku Baznīcu, kas reaģē uz reāliem izaicinājumiem un ko vada Svētais Gars. "Jubileja atdzīvināja pastorālo darbību, kas, ja to pareizi izmantos, var nest ilgstošus augļus vietējās Baznīcās," atzina arhibīskaps Fizikella.

Starp 2025. gada īpašajiem pasākumiem tika pieminēti: jauniešu tikšanās Tor Vergata laukumā un grēksūdzes brīdis Circo Massimo, ekleziālo brālību procesija, divu itāļu jauniešu - Karlo Akutis un Pjēra Džordžo Frassati kanonizācija. Šie divi jaunie svētie, kā norādīja arhibīskaps Fizikella, ir "Jubilejas gada ikonas, kas nes cerību jaunajai Baznīcai".

Citi svarīgi jubilejas tikšanās punkti bija, piemēram, civilās varas amatpersonu jubileja un cietumnieku jubileja. Brīvprātīgo veiktais darbs visa gada garumā Romā kļuva par cerības un pateicības simboliem. "Brīvprātīgie, kas nāca no dažādām valstīm un vecuma grupām, ar savu laipnību, pašaizliedzību un smaidu radīja drošības un sirsnības atmosfēru," piebilda arhibīskaps Fizikella.

05 janvāris 2026, 14:20