Pāvests Leons XIV atklāj kardinālu Konsistoriju
Inese Šteinerte - Vatikāns
Uzrunu Svētais tēvs sāka ar liturģijā dzirdētajiem pravieša Isaja vārdiem “Celies, ietērpies gaismā, jo tava gaisma nāk, un Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi” (60,1-3). Leons XIV teica, ka šie vārdi liek domāt par Vatikāna II Konstitūciju par Baznīcu. Tās 1. paragrāfā teikts: “Kristus ir tautu gaisma. Šis svētais koncils, kas ir pulcējies Svētajā Garā, sludinot Evaņģēliju katrai radībai, dedzīgi vēlas apgaismot visus cilvēkus ar Kristus gaismu, kas atspīd pār Baznīcas vaigu...”. Pāvests atzīmēja, ka dažādos gadsimtos Svētais Gars ir iedvesmojis to pašu redzējumu praviešos un koncila tēvos. Tas ir Kunga gaismas redzējums, kas apgaismo svēto pilsētu Jeruzalemi un vēlāk Baznīcu un visām tautām palīdz staigāt pasaules tumsības vidū.
“Šajā koncila perspektīvā,” teica pāvests, “varam interpretēt svēto Pāvila VI un Jāņa Pāvila II pontifikātus, kuri kontemplē Baznīcas noslēpumu, kas ir ierakstīts Kristū un evaņģelizācijas misiju izprot kā neizsmeļamas enerģijas starojumu, kas izriet no pestīšanas vēstures centrālā notikuma.” Pāvesti Benedikts XVI un Francisks šo redzējumu izteica vienā vārdā: “pievilcība”. “Baznīca nenodarbojas ar prozelītismu. Tā attīstās galvenokārt ar savu “pievilcības” spēju,” teica Benedikts XVI, atklājot Aparečidas konferenci 2007. gadā, “tāpat kā Kristus pievelk visus sev ar savas mīlestības spēku, kas augstāko piepildījumu rada Krustā, tāpat arī Baznīca pilda savu misiju tādā mērā, kādā, būdama vienota ar Kristu, šodien katru savu darbu veic garīgā un konkrētā saskaņā ar sava Kunga mīlestību”. Šo apgalvojumu dažādos kontekstos ir atkārtojis arī pāvests Francisks.
“Šodien to ar prieku atkārtoju un dalos tajā ar jums,” teica Leons XIV kardinālu Konsistorija dalībniekiem. “Aicinu jūs pievērst rūpīgu uzmanību tam, uz ko pāvests Benedikts norādīja, kā uz “spēku”, kas virza šo “pievilcības” kustību,” piebilda Leons XIV, norādot, ka šis spēks ir “charis”, tā ir “agape”, tā ir Dieva mīlestība, kas iemiesojusies Jēzū Kristū un kas Svētajā Garā ir dāvāta Baznīcai un svētdara katru tās darbību. “Patiesībā, nevis Baznīca ir tā, kas pievelk, bet Kristus,” norādīja Leons XIV. “Ja kristietis, vai ekleziālā kopiena pievelk, tad tāpēc, ka caur to “kanālu” ieplūst žēlsirdības vitālā limfa, kas izriet no Pestītāja Sirds.”
“Vienotība pievelk, šķelšanās atgrūž,” turpināja pāvests, aicinot praksē likt Kristus pamudinājumu “Kā es jūs mīlēju, tā arī jūs mīliet cits citu”. Uzrunājot kardinālus, Leons XIV atzīmēja, ka viņi ir ļoti dažādi, tie nāk no dažādām kultūrām, ekleziālajām un sociālajām tradīcijām, viņi ir atšķirīgi savā formācijas un akadēmiskajā gājumā, pastorālajā pieredzē un bez šaubām, personīgajās iezīmēs un raksturā. “Ceru, ka varēsim izaugt kopībā, lai citiem kalpotu par koleģialitātes paraugu,” teica Romas bīskaps. Viņš nosauca četrus tematus, par kuriem pakavēties pārdomās šajās dienās. Tie ir: “Evangelii gaudium”, jeb Baznīcas misija mūsdienu pasaulē; “Praedicate Evangelium”, jeb Svētā Krēsla kalpojums, jo īpaši partikulārajām Baznīcām; Sinode un sinodalitāte kā sadarbības instruments un stils; liturģija, kas ir kristīgās dzīves avots un kulminācija. Laika trūkuma dēļ, lai veiktu patiesu iedziļināšanos, tiks izvēlēti tikai divi no šiem tematiem, kuriem pievērst pastiprinātu uzmanību.
