Kardināls Fernandezs atklāj Ticības mācības dikastērija sanāksmi
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Nesen lūdzoties,” pastāstīja kardināls Fernandezs, “es izjutu spēcīgu aicinājumu uz intelektuālo pazemību un atcerējos senos vārdus: “ubi humilitas, ibi sapientia” – “tur, kur ir pazemība, ir gudrība”. Ticības mācības dikastērija prefekts atgādināja, ka Dievs cilvēkiem ir devis universālu spēju domāt, taču mēs nevaram sasniegt izsmeļošas zināšanas, vai visaptverošu uztveri par realitāti. “Pat ar visspēcīgāko tehnoloģiju palīdzību cilvēka prātam nav iespējams apzināties realitāti visā tās pilnībā un visos tās aspektos,” turpināja kardināls, norādot, ka tas ir iespējams vienīgi Dievam.
Dikastērija vadītājs atzīmēja, ka cilvēciskajām būtnēm ir grūti saprast pat nelielu pasaules daļu, jo viss ir saistīts un šī mazā pasaules daļa ir jāskata visā visumā. “Līdz ar to mēs nespējam interpretēt visas realitātes nozīmes un nianses, vai tā būtu persona, vēsturisks brīdis, vai kāda patiesība,” viņš teica. “Tā kā tehnoloģija un zinātne turpina attīstīties, mums, cilvēkiem, ir jāapzinās savi ierobežojumi un vajadzība pēc Dieva,” piebilda kardināls Fernandezs. “Ja izgāžamies intelektuālajā pazemībā, tad riskējam iekrist briesmīgās viltus lamatās, tajās pašās, kas veda pie Inkvizīcijas pārkāpumiem, pasaules kariem, “Shoa” un slaktiņiem Gazā. Tās visas ir būvētas uz nepatiesiem attaisnošanās argumentiem.”
Kardināls Fernandezs aicināja Ticības mācības dikastērija darbiniekus ar nemitīgas lūgšanas palīdzību izvairīties no sevis pievilšanas, meklēt Dieva pavadību un analizēt realitāti, tajā pašā laikā uzklausot citu perspektīvas. Dikastērija prefekts citēja pāvesta Leona XIV teikto, ka “nevienam nepieder visa patiesība, bet mums tā pazemīgi jāmeklē kopā”. Jo īpaši teologiem ir jāapzinās savu zināšanu robežas, jo “ticības noslēpumi ir saausti cits ar citu bagātīgā hierarhijā”, kur visu veselumu apgaismo Evaņģēlija patiesības.
“Tādā vietā, kā šī,” teica kardināls, “kur mums ir iespēja sniegt autoritatīvas atbildes, rakstīt dokumentus, kas kļūst par ordinārā Maģistērija daļu, un pat labot un nosodīt, pastāv lielāks risks pazaudēt mūsu perspektīvas elpu.” Tāpēc prefekts aicināja visā Baznīcā atgūt to veselīgo reālismu, ko ir ieteikuši Baznīcas izcilie domātāji un mistiķi. Noslēgumā kardināls Fernandezs pamudināja Ticības mācības dikastērija locekļus kopā ar svēto Bonaventūru izlūgt iekšēja klusuma dāvanu, lai viņiem tiktu dāvāta tā pieredze, par kuru tika runāts.
