Vatikānu apmeklē Austrumu Asīriešu Baznīcas katolikoss Mar Ava III
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Es sveicu Jūsu Svētību kā mīļoto brāli Kristū un vēlreiz pateicos par Jūsu klātbūtni mana pontifikāta inaugurācijā,” teica pāvests Leons XIV, uzņemot augsto viesi Vatikāna pilī. Svētais tēvs sirsnīgi sveica arī minētās teoloģiskās komisijas locekļus. Viņš atzīmēja, ka abu Baznīcu pārstāvju vizītes ir skaista, pēdējos gados izveidojusies tradīcija, kas liecina par to, ka brālīga tikšanās un teoloģiskais dialogs ir būtiski elementi, kas nepieciešami, ejot vienotības ceļu.
Patriarha Mar Avas III iepriekšējā vizīte Vatikānā notika 2024. gadā, 30. gadskārtā, kopš oficiālā abu Baznīcu dialoga sākuma. Šajā laikā ir panākts nozīmīgs progress. Kā apliecināts 1994. gada Deklarācijā, ko parakstīja pāvests, svētais Jānis Pāvils II un patriarhs Mar Dinkha IV, “lai panāktu pilnīgu kopību, ir nepieciešams vienprātīgi atzīt ticības saturu, sakramentus un Baznīcas konstitūciju”.
Pāvests Leons XIV norādīja, ka minētās trīs lietas ir sastādījušas turpmākā teoloģiskā dialoga pamatu. Pēc tam, kad tika panākta vienošanās par kristoloģisko ticību un tādējādi atrisināta 1500 gadus ilgušā kontroversija, dialogs starp Katolisko un Austrumu Asīriešu Baznīcu varēja turpināties ar savstarpēju sakramentu atzīšanu, kas deva iespēju zināmai “communicatio in sacris” starp abām Baznīcām.
Kas attiecas uz Baznīcas konstitūciju, kurai šobrīd ir veltīta uzmanība dialoga ceļā, galvenais izaicinājums ir vienoti attīstīt pilnīgas kopības modeli, iedvesmojoties no pirmā gadu tūkstoša un tajā pašā laikā atbildot uz mūsdienu izaicinājumiem. Tāpat, kā ir uzsvēruši iepriekšējie pāvesti, arī Leons XIV sacīja, ka šādam modelim vajadzētu būt brīvam no absorbēšanas, vai uzkundzēšanās, bet gan veicināt no Svētā Gara saņemto dāvanu apmaiņu starp Baznīcām, lai celtu Kristus miesu (sal. Ef 4:12).
Svētais tēvs piebilda, ka ejot pretim pilnīgai kopībai, daudzsološs ceļš ir sinodalitāte. Viņš izteica cerību, ka Nīkajas koncila 1700. gadskārtas atcere ļaus praksē piemērot sinodalitātes formas starp visu tradīciju kristiešiem un iedvesmos izstrādāt jaunas ekumeniskās sinodalitātes prakses.
Leons XIV novēlēja, lai šis kristiešu kopīgais svētceļojums turpinātos, esot stiprinātiem ar dažādu Baznīcu svēto lūgšanām, jo īpaši ar Romas martiroloģijam pagājušajā gadā pievienotā, svētā Īzaka no Ninives lūgšanām. Lai ar svēto aizbildniecību kristieši Tuvajos Austrumos vienmēr uzticīgi liecina par augšāmcēlušo Kristu un lai dialogs starp kristiešiem paātrina to svētīgo dienu, kad kopā varēs svinēt pie viena altāra, daloties tajā pašā mūsu Pestītāja Miesā un Asinīs, lai “pasaule ieticētu” (Jņ 17:21).
