Pāvests apmeklēs Labā Padoma Mātes svētnīcu Dženadzāno
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Dženadzāno Leons XIV ieradās jau 2025. gada 10. maijā, tikai divas dienas pēc ievēlēšanas par pāvestu. Tā bija viņa pirmā neplānotā vizīte ārpus Vatikāna pēc ievēlēšanas. Svētnīcā, par kuru rūpējas Svētā Augustīna ordeņa mūki, Romas bīskaps lūdzās Labā Padoma Mātes svētgleznas priekšā, bet pēc tam tikās ar ordeņa brāļiem un ticīgajiem.
“Es ļoti vēlējos uz šejieni atbraukt šajās pirmajās jaunā kalpojuma dienās, kuru man uzticēja Baznīca, lai turpinātu Svētā Pētera pēcteča misiju,” toreiz teica pāvests. Svētnīcas viesu grāmatā viņš ierakstīja: “Es izjutu pienākumu un dziļu vēlēšanos tuvoties Labā Padoma Mātes svētnīcai. Visā manas dzīves laikā viņa mani ir pavadījusi ar savu mātišķo klātbūtni, savu gudrību un mīlestības pret savu Dēlu, kurš vienmēr paliek manas ticības centrā, piemēru”.
Leonam XIV Dženadzāno ir saistīta ar daudzus gadus ilgu garīgo pieredzi. Pirmo reizi viņš apmeklēja svētnīcu vēl kā jauns students 20. gadsimta 80. gadu sākumā. Vēlāk viņš tur atkārtoti atgriezās kā Svētā Augustīna ordeņa ģenerālpriors, Čiklajo bīskaps un kardināls. 2024. gada 25. aprīlī, Labā Padoma Mātes svētkos, toreizējais kardināls Prevosts tur svinēja Svēto Misi un aicināja ticīgos sekot Marijas piemēram, tiecoties pēc miera un izlīguma.
Īpaša nozīme šai Dievmātes ikonai bija arī Leona XIV ievēlēšanas dienā. 2025. gada 8. maijā, pirms iziešanas uz Svētā Pētera bazilikas lodžijas, jaunievēlētais pāvests lūdzās Apustuliskās pils kapelā pie Labā Padoma Mātes, kuras glezna novietota blakus altārim.
Dženadzāno svētnīcas vēsture aizsākās ar nelielu Dievmātes baznīcu, kas šeit pastāvēja jau XIII gadsimtā. 1356. gadā Kolonnu ģimene, kurai piederēja pilsēta, nodeva aprūpi par šo kulta vietu augustīniešu mūkiem. XV gadsimta sākumā tika pieņemts lēmums pārbūvēt un paplašināt baznīcu kopā ar blakus esošo klosteri. Būvniecībā piedalījās atraitne un Svētā Augustīna ordeņa terciāre Petruča. Viņa atdeva visu savu mantu, bet līdzekļu pietrūka vienalga. Par spīti nopēlumam un izsmieklam, Petruča turpināja ticēt, ka pabeigt iesākto palīdzēs Vissvētākā Jaunava Marija un svētais Augustīns. 1467. gada 25. aprīlī, saskaņā ar leģendu, virs būvējamās baznīcas sienas brīnumainā kārtā parādījās Kristus Mātes attēls. Vēlāk divi albāņu svētceļnieki tajā saskatīja Skutaru Dievmāti. Vēsts par neparasto notikumu strauji izplatījās, un uz Dženadzāno sāka plūst tūkstošiem svētceļnieku, kas saņēma daudzas žēlastības un pat tika dziedināti, bet ticīgo ziedojumi ļāva pabeigt baznīcas un klostera būvniecību.
1903. gadā pāvests Leons XIII pasludināja dievnamu par mazo baziliku. Gadsimtu gaitā to ir apmeklējuši pāvesti Urbāns VIII, Pijs IX, Jānis XXIII un Jānis Pāvils II. Viņu attēli atrodas uz svētnīcas nelielās kapelas sienām. Intervijā Vatikāna medijiem bazilikas rektors tēvs Ludoviko Čentra paziņoja, ka vizītes dienā, 7. septembrī, svētnīcā tiks atklāts arī Leona XIV portrets. Līdzīgi kā viņa priekšgājēji, pāvests tiks attēlots lūdzoties Labā Padoma Mātes svētgleznas priekšā.
