Rimini – ne tikai atpūtas un izklaides, bet arī garīgas atjaunotnes vieta
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pārdomājot Mateja evaņģēlijā izskanējušo Kristus jautājumu – “Bet par ko jūs mani uzskatāt?” –, Leons XIV atgādināja apustuļa Pētera ticības apliecinājumu: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls” (sal. Mt 16, 13–20). Patiesais kristieša ceļš atklājas tieši Jēzū, kurš pats kļūst cilvēka kalps, noliecas, lai mazgātu mācekļiem kājas, un atdod savu dzīvību par savu ganāmpulku – teica pāvests. Tāpēc Baznīcā ikvienā līmenī vara nozīmē kalpošanu. Tas attiecas ne tikai uz pāvestu, bīskapiem, priesteriem un diakoniem, bet arī uz katru ticīgo. Kristīgā kalpošana izpaužas spējā pieņemt un vienot, piedot un atbrīvot, palīdzēt cilvēkam izkļūt no grēka verdzības un atbrīvoties no tā sekām. Mēs esam aicināti izmantot visas no Dieva saņemtās dāvanas, lai nestu labumu citiem.
Komentējot Pirmo lasījumu no Isaja grāmatas par pils pārvaldnieku Sebnu, kurš ļaunprātīgi izmantoja viņam uzticēto varu (sal. Is 22, 19–23), Leons XIV brīdināja par ambīciju un alkatības briesmām. Viss, kas mums pieder, ir Dieva dāvana, lai mēs kļūtu par “pestīšanas instrumentu” citiem, sākot ar cilvēkiem, kuri atrodas mums līdzās, un vietām, kurās ikdienā dzīvojam un strādājam.
Pāvests norādīja uz Rimini un visas apkārtnes bagātīgo kristīgo tradīciju, kas iemiesota svēto dzīvē, draudzēs un kustībās, ģimenēs un labdarības iniciatīvās. Šajā kontekstā Leons XIV aicināja vietējos iedzīvotājus attīstīt viesmīlību, lai šī puse būtu atpūtas vieta ne tikai miesai, bet arī garam. Īsta atpūta nav bēgšana no ikdienas, bet iespēja no jauna atrast sevi un iemantot mieru savas dvēseles dziļumos. Pāvests teica:
“Pasaule, kurā dzīvojam, piedāvā daudzas izklaides formas, taču dažas no tām drīzāk ved pie sadrumstalotības un iznīcības, nevis pie patiesas ‘atgriešanās pie sevis’, un atstāj sirdī tukšumu. Daži tās sauc par ‘bēgšanu’, it kā ikdienas dzīve būtu cietums, no kura jāmūk. Taču mēs zinām, ka visīstākā vieta, kur rast atpūtu, kur satikt Dievu, lai patiesi satiktu cits citu, neatrodas ārpusē, haosā, bet gan mūsos pašos, dvēseles dziļumos.”
Šajā sakarā Leons XIV atgādināja, ka kristīgā kopiena var palīdzēt cilvēkiem rast šādu atpūtu caur atvērtību, viesmīlību, rūpēm par dievnamiem un žēlsirdības darbiem. Tas attiecas gan uz tiem, kuri meklē pelnītu atpūtas brīdi pēc gadu ilgā darba, gan uz tiem, kuri, būdami ievainoti miesā un garā, meklē patvērumu, pārtiku un atbalstu tālu no savas dzimtenes.
Romas bīskaps aicināja ticīgos ikdienā rūpēties par vienkāršiem, taču svarīgiem orientieriem: lūgšanu, vienotību, spēju uzklausīt, drosmi, vienkāršību, pateicību un skaistumu. Viņš pateicās Rimini iedzīvotājiem par sirsnīgo uzņemšanu un uzticēja viņus Dievmātes un pilsētas svēto aizbildņu aizbildniecībai.
