Leons XIV aicina veicināt visu ticīgo liturģisko formāciju
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Sekojot pāvesta Franciska 2022. gadā izdotās apustuliskās vēstules par Dieva tautas liturģisko formāciju Desiderio desideravi norādēm, Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas dikastērija plenārasēdē notika diskusijas, lai apzinātu liturģiskās formācijas iespējas garīdzniekiem un lajiem – lasām Svētā Krēsla preses dienesta izdotajā paziņojumā. Plenārsēde notika 2024. gadā no 6. līdz 9. februārim.
Paziņojuma turpinājumā Vatikāns informē, ka, vēloties turpināt šāda veida diskusijas un pārdomas, dikastērijs rīko tikšanos arī tagad – no 14. līdz 19. augustam. Tā notiek Oregonā, Mauntendželas benediktiešu abatijā. Vairāki kardināli, bīskapi un ticīgie laji ar dažādu pieredzi un no dažādām ekleziālajām vidēm tika aicināti uz kopīgām pārdomām, lai nospraustu kopīgus, konkrētus un praktiskus priekšlikumus.
Klostera kā tikšanās vietas izvēle ir apliecinājums nodomam vest sarunas lūgšanu gaisotnē, ļaujot sevi “veidot liturģijai” (sal. Desiderio desideravi, 55–60). Tā nav zinātniska konference, bet gan garīgas izvērtēšanas laiks par liturģiskās formācijas tēmu, lai turpinātu Sacrosanctum Concilium iezīmēto ceļu.
Šajā sakarā pāvests nosūtīja vēstuli Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas dikastērija prefektam kardinālam Artūram Rošam. Tajā Svētais tēvs līdztekus vēlējumam veikt auglīgu darbu piedāvā dalībniekiem dažus ieteikumus tikšanās mērķa sasniegšanai.
Leons XIV atzīst, ka Dieva tautas izglītošana liturģijas laukā ir “svarīga tēma”. Viņš atgādina, ka pāvests Francisks savā apustuliskajā vēstulē Desiderio desideravi, kurā aprakstīts liturģijas teoloģiskā un garīgā dziļuma skaistums, uzsvēra nepieciešamību veikt rūpīgu un nepārtrauktu gan garīdznieku, gan laju izglītošanu, lai atdzīvinātu visas universālās Baznīcas liturģisko dzīvi (sal. nr. 38). Pēc tam viņš mums atgādināja, ka šāda veida formācija nav “specializācija, kas domāta dažiem ekspertiem, bet […] visas Dieva tautas iekšējā nostāja” (Uzruna Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas dikastērijas plenārsesijas dalībniekiem, 2024. gada 8. februārī).
“Tāpēc es vēlos jūs mudināt meklēt konkrētus liturģiskās formācijas ceļus visos Kristus Miesas līmeņos,” raksta Leons XIV. Viņš piebilst, ka tai pašā laikā mēs nedrīkstam neizvirzīt par “prioritāti to audzināšanu, kuri Ordinācijas sakramenta spēkā ir aicināti būt par mistagogiem, proti, ņemt pie rokas un pavadīt ticīgos svēto noslēpumu iepazīšanā” (turpat).
Pirmās konkrētās liturģiskās formācijas iespējas izpaužas tanī, ka mēs regulāri katru svētdienu pulcējamies kopā, lai svinētu Euharistiju – turpina pāvests vēstulē kardinālam Rošam. Šīs svinības sakņojas liturģiskā gada ikgadējā ritmā, kura centrā ir Lieldienu noslēpums. Tāpēc ir būtiski, lai tās būtu arī dziļi audzinošas, veicinot arvien dziļāku ars celebrandi izpratni, ko pauž ne tikai tas, kurš svin liturģiju, bet arī visa sapulce (sal. Desiderio desideravi, 54). Tādējādi, pateicoties atbilstošai formācijai un dievbijīgam kultam, katoļticīgie tiks veidoti liturģijai un arī caur liturģiju (sal. turpat, 34). Vēstules turpinājumā Leons XIV uzsver:
“Turklāt, lai veicinātu svēto noslēpumu cieņpilnu svinēšanu, mums ir jāuzsver nepieciešamība būt uzticīgiem apstiprinātajiem tekstiem un norādījumiem. Savās nesenajās katehēzēs par Konstitūciju par svēto liturģiju Sacrosanctum concilium es vērsu uzmanību uz cieņu, kāda jāizrāda visiem tiem, kas aicināti sagatavot dievišķo noslēpumu svinēšanu – un jo īpaši priesteriem –, pret pāvesta svētā Pāvila VI un pāvesta svētā Jāņa Pāvila II izdotajiem ritiem. Ir būtiski, lai šī cieņa izrietētu ‘no iekšējas gatavības un uzticēšanās Dievam stājas, esot pazemīgiem Viņa diženuma priekšā un patiesi uzticīgiem Baznīcas vienotībai” (Vispārējā audience, 2026. gada 27. maijā).”
Vēstules noslēgumā pāvests norāda, ka uztic sanāksmes dalībnieku lēmumus Marijai, kura ir Gudrības Sēdeklis, un no sirds dod savu apustulisko svētību kā gudrības un miera Kungā ķīlu.
