Leons XIV aicina darboties mierīgas sadzīves labā starp tautām
Inese Šteinerte - Vatikāns
Miers sākas katrā atsevišķā indivīdā un ir ilgas, kas jāattīsta, lai tās kļūtu universālas. Izmantojot miera jēdzienu, kuru piedāvājis svētais Augustīns savā darbā “Dieva pilsēta”, Leons XIV, sveicot svētceļniekus itāļu valodā, aicināja visus “vienmēr sevī attīstīt autentisku miera apziņu” un lūdza dot konkrētu devumu, lai tā var veicināt harmonisku sadzīvi starp cilvēkiem.
“Valsts miers ir sakārtota pilsoņu vadīšanas un paklausības saskaņa”, raksta Iponas bīskaps, paskaidrojot, ka “universa miers ir mierīga kārtība. Kārtība ir vienādu un atšķirīgu lietu sakārtojums, kas katram piešķir savu vietu.” Pāvests iedrošina katru cilvēku nobriedināt un saglabāt savā sirdī miera jūtas, lai iekšējā harmonija kļūst par saskanīgumu ar citiem un par kopējā labuma meklējumu.
“Lai jums ir apziņa par to, ka miers ir dārgs un liels labums, un ka ir nepieciešams spēcīgs un nemitīgs ieguldījums, lai to īstenotu, godīgi un patiesībā sekojot pa ceļiem, kas to veido un nostiprina sabiedrībā,” teica pāvests.
Audiences noslēgumā Svētais tēvs pieminēja arī poļu priestera un mocekļa Vladislava Findiša liecību, sakot, ka “mīlestības civilizāciju veido, piedodot un ļaunumu uzvarot ar labo. Komunistu nomocītais priesteris, Leona XIV vārdiem runājot, “garīgi atbalstīja Vatikāna II koncila labos darbus, iesaistot tajos ticīgos ar tuvākmīlestības žestiem un morālo atjaunotni”. Priesteris Vladislavs Findišs tiks pieminēts 23. augusta liturģijā, dienā, kurā Eiropa atceras staļinisma un nacisma upurus.
