Evaņģēlijs ir brīvības ceļš katra laikmeta cilvēkiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Sanmarīno-Montefeltro diecēze ir bagātīgas ticības vēstures un drosmes mantiniece. Tā ir svēto Marino un Leona mantiniece, kuri pirms apmēram 18 gadsimtiem ar kristīgo vēsti “šīs realitātes kontekstā (...) ienesa jaunas perspektīvas un vērtības, nosakot tādas kultūras un civilizācijas dzimšanu, kas ir centrēta uz cilvēka personu pēc Dieva līdzības”, citējot rindas no pāvesta Benedikta XVI 2011. gada 19. jūnijā Sanmarīno teiktās homīlijas, sacīja Leons XIV. Svētais tēvs ar gandarījumu atzīmēja, ka Sanmarīno diecēzes kopiena turpina savu dibinātāju iesākto darbu ar tādu pašu entuziasmu un uzticību. Tāpēc viņš pakavējās pie dažiem, viņaprāt nozīmīgiem vietējās Baznīcas gājuma aspektiem.
Vispirms pāvests vērsās pie jauniešiem, vadoties pēc tā, ko viņiem pirms 15 gadiem teica Benedikts XVI, proti: “Neapstājieties pie daļējām, tūlītējām atbildēm (...), kas tajā brīdī ir visvieglākās, visērtākās un kas var sniegt kādu laimes, pacilātības, skurbuma brīdi, bet kas neved pie patiesa dzīvotprieka”. “Jūsu sirds ir logs, kas atvērts uz bezgalīgo,” toreiz pēc kāda brīža piebilda pāvests Benedikts XVI.
“Lūk, dārgie jaunieši,” šodien uzrunājot Sanmarīno meitenes un puišus, aicināja Leons XIV, “turiet šo logu atvērtu! Ar dvēseles skatienu ejiet pa takām, ko jūsos iezīmējušas cēlās skaistuma, labestības un dzīvības vēlmes, kuras nesat savā sirdī. Ja uzmanīgi tām sekosiet un ieklausīsieties to balsī, tās jūs vedīs augšup, pie tikšanās ar Dievu, tur, kur Viņš jūs meklē un gaida. Ar Viņa palīdzību jūsu sapņi spēs atstāt savu nospiedumu vēsturē un darīt to labāku.”
Otrs aicinājums, ar kuru pāvests vērsās pie Sanmarīno jauniešiem, bija “ar entuziasmu apskaut savu sūtību pasaulē”, vispirms cenšoties saprast, kāds ir viņu aicinājums, kurš katram ir unikāls un novērtējot tā lielumu. Kad tas ir izdarīts, Leons XIV aicināja netaupīgi ieguldīt tajā visu Dieva doto dāvanu bagātību. “Nebaidieties izdarīt prasīgas izvēles, tādas, kā laulība, konsakrētā dzīve, ordinētais kalpojums, profesionālā dzīve, sociālais un politiskais devums (...), iesaistieties tuvākmīlestības un taisnības iniciatīvās un projektos,” rosināja pāvests.
Uzrunas turpinājumā Leons XIV vērsās pie priesteriem, katehētiem un visiem izglītības darba veicējiem, kuri dažādā veidā dod ieguldījumu bērnu un pusaudžu cilvēciskajā un kristīgajā izaugsmē, palīdzot vecākiem, kas ir pirmie atbildīgie par savu bērnu audzināšanu. “Ģimene,” teica pāvests, “ir pirmā izglītošanas ticībai vieta”, kurā kopš bērnības mācās Evaņģēlija vērtības. Runājot par bērnu un pusaudžu izaugsmes ceļu, Svētais tēvs izcēla kristīgo iniciāciju, kurā visvairāk tiek komunicēts kristīgās un skaramentālās dzīves skaistums. Vēršoties pie priesteriem, reliģiskajiem, katehētiem un citiem izglītības darba veicējiem, Leons XIV teica:
“Mēs ticam, ka Evaņģēlijs ir brīvības ceļš katra laikmeta vīriešiem un sievietēm, un ka Jēzū Kristū un Viņa Vārdā viņi rod sava prieka, ievainojumu un dziļāko jautājumu jēgu un atbildi. Tāpēc esam pārliecināti, ka vislielākā dāvana, ko varam dot brāļiem un māsām, kurus Kungs noliek mūsu ceļā, ir palīdzēt viņiem Viņu satikt, Dievu, kurš tapa cilvēks, nomira un augšāmcēlās mūsu dēļ, un Viņā rast pestīšanu.”
Pāvests atzīmēja, ka dzīvojam daudzu konfliktu ievainotā pasaulē, kurā ar bažām redzam vardarbības, aizvērtības un baiļu no otra pieaugumu. Tāpēc Leons XIV aicināja ar vēl jo lielāku pārliecību iet Evaņģēlija ceļu.
Uzrunas noslēgumā Sanmarīno viesis atzinīgi novērtēja vietējo kopienu veikumu tuvākmīlestības labā un pastāstīja, ka viņa sirdij ļoti tuvs vārds ir “kopība”. Tāpēc viņš aicināja liecināt par to draudžu starpā un to iekšienē, starp Baznīcas ganiem un ticīgajiem, starp dažādu harizmu un kalpojumu veidiem. Pāvests pateicās Sanmarīno iedzīvotājiem par viesmīlību un novēlēja, lai caur svēto Marino un Leona aizbildniecību Kungs viņus svētī un atbalsta viņu gājumā. “Nesu jūs sev līdzi savā lūgšanā un esmu pārliecināts, ka arī jūs turpināsiet lūgties par pāvestu. Paldies!” atvadoties, sacīja Leons XIV.
