Tehnoloģijām jākalpo patiesībai un kopējam labumam
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Domājot par mākslīgā intelekta iespējām un izaicinājumiem, Leons XIV aicina komunikācijas jomas speciālistus rūpēties, lai katrs tehnoloģiskais instruments kalpotu patiesībai un kopējam labumam. Viņa vēstījums, ko parakstījis Vatikāna valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins, tika nosūtīts VII Starptautiskā Baznīcas komunikācijas semināra dalībniekiem. Pasākums norisinās 27.–28. jūlijā Pontifikālajā Katoļu universitātē Santjago.
Seminārs ar nosaukumu “Mākslīgā intelekta izaicinājumi” pulcē komunikācijas speciālistus, pastorālos darbiniekus, akadēmiķus un Baznīcas pārstāvjus no visas Latīņamerikas un Karību jūras reģiona, lai pārdomātu mākslīgā intelekta ētiskos un kultūras aspektus pāvesta Leona XIV enciklikas Magnifica humanitas gaismā.
Uzrunājot Čīles Bīskapu konferences prezidentu arhibīskapu Renē Osvaldo Reboljedo Salinasu, pāvests pauž cerību, ka semināra dalībnieki veicinās tādu komunikāciju, kas, saskaroties ar tehnoloģiskās attīstības sniegtajām jaunajām iespējām, prot aizsargāt katra cilvēka cieņu un kurā katrs tās instruments kalpo patiesībai un kopējam labumam.
Pāvests arī uztic semināru Svētā Gara vadībai, lūdzot, lai tā dalībnieki spētu risināt mākslīgā intelekta radītos izaicinājumus ar gudrību un atbildību, nodrošinot, lai Baznīcas komunikācija veicinātu cilvēku satikšanos un dotu ieguldījumu Evaņģēlija sludināšanā.
Atklājot tikšanos, Santjago arhibīskaps kardināls Fernando Natalio Čomali Garibs pārdomāja sociālo mediju ietekmi un raksturoja tos kā “patiesi cilvēcisku” vidi, jo tie atspoguļo emocijas, attiecības un konfliktus. “Viss, kas notiek ar mums, notiek arī tur,” viņš teica, piedāvājot četrus būtiskus komunikācijas kritērijus: patiesību, labestību, skaistumu un lietderību.
Kardināls uzsvēra, ka enciklika Magnifica humanitas, kas veltīta cilvēka aizsardzībai mākslīgā intelekta laikmetā, būtu jālasa ne tikai no tehnoloģiskā viedokļa vien. “Šodien daudz tiek runāts par mākslīgo intelektu,” viņš atzīmēja, “tomēr šī enciklika vispirms runā par cilvēka cieņu un patiesību.”
Santjago arhibīskaps norādīja, ka laikā, kad sabiedrībā izplatās individuālisms, šajos principos iesakņota komunikācija var stiprināt kopienas dzīvi. “Mēs veicināsim dialogu, mēs veicināsim brālību; galu galā mēs uzbūvēsim Jeruzalemi, nevis Bābeli,” viņš sacīja.
Tās pašas tēmas izskanēja arī viņa homīlijā Euharistijas svinību laikā, kas sekoja pēc tam. Raksturojot Magnifica humanitas kā "kristoloģisku" encikliku, viņš aicināja uz komunikāciju, ko iezīmē garīgā izšķirtspēja, un pauda cerību, ka mākslīgais intelekts vienmēr kalpos cilvēka cieņai.
Semināra atklāšanas dienā uzstājās arī Pontifikālās Katoļu universitātes rektors Huans Karloss de la Ljera un arhibīskaps Reboljedo Salinass, kurš šo tikšanos raksturoja kā konkrētu sinodalitātes un Baznīcas kopīgā ceļa izpausmi.
Viņš norādīja, ka enciklikas Magnifica humanitas publicēšana piešķīra jaunu dziļumu Baznīcas pastorālajām pārdomām par jaunajām tehnoloģijām. “Cilvēka neaizskaramajai cieņai ir jābūt gan tehnoloģiskās attīstības, gan zinātniskā progresa principam, kritērijam un galīgajam mērķim,” viņš sacīja.
