Leons XIV: Kristus mīlestībai neviena zeme un neviens cilvēks nav par tālu

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Sestdienas, 20. jūnija, vakarā noslēdzis savu vizīti Pāvijā, Leons XIV ar helikopteru devās uz Santandželo Lodidžano, kur apmeklēja Svēto Antonija Abata un Franciskas Kabrīni draudzi. Tur viņš uzsvēra, ka neviena teritorija nav pārāk tāla un ka nav tāda cilvēka, lai cik ļoti viņš būtu ievainots, kuru Jēzus Sirds mīlestība nevarētu aizsniegt.

Baznīcā notika īsa adorācijas lūgšana. Vēršoties pie klātesošajiem, Svētais tēvs atzīmēja, ka ir ieradies šeit, lai “godinātu māti Kabrīni, migrantu aizbildni, pirmo Amerikas Savienoto Valstu svēto”. Viņa ir dzimusi šeit, Santandželo Lodidžano, 1850. gadā un mirusi 1917. gadā Čikāgā, kas ir pāvesta dzimtā pilsēta.

Uzzinājis, ka Santandželo Lodidžano atrodas vien dažu kilometru attālumā no Pāvijas, Romas bīskaps izmantoja izdevību, lai tur ierastos. Helikopters nosēdās pilsētas stadionā, kura apkārtnē viņu gaidīja vairāk nekā 7 tk. cilvēku. Baznīcā bija pulcējies aptuveni tūkstotis ticīgo.

Svētais tēvs pateicās klātesošajiem par sirsnīgo uzņemšanu. Viņš salīdzināja Lodi diecēzes ticīgo mīlestību pret pāvestu ar to mīlestību, ko māte Kabrīni loloja ar savu īpašo uzticību un paklausību apustuļa Pētera pēctecim. Leons XIV norādīja, ka tad, “kad pienāca laiks pieņemt galīgo lēmumu par 'kursu', kurā attīstīties viņas kongregācijas misijai, viņa vēlējās, lai tieši pāvests viņai norādītu šo ceļu”. Tādējādi viņa priekšgājējs “Leons XIII skaidri pateica: 'Ne uz Austrumiem, bet uz Rietumiem', lai kalpotu tūkstošiem itāļu imigrantu Amerikā, kā to viņai jau iepriekš bija ieteicis Pjačencas bīskaps svētais Džovanni Batista Skalabrīni”. Ieklausoties šo Baznīcas ganu vārdos, māte Kabrīni “atpazina laika zīmes un saprata, ka sapnim doties uz Ķīnu, sekojot svētajam Franciskam Ksaveram, bija jāpiepildās tur, kur tajā brīdī bija vislielākā vajadzība”.

Leons XIV vērsa uzmanību uz situāciju mūsdienu pasaulē, norādot, ka šī “zīme”, proti, migrācijas fenomens, ir ieguvusi jaunu fāzi, kas neapšaubāmi ir sarežģītāka un tāpat met izaicinājumu Baznīcai. Viņš mudināja aizdomāties par to, ko šodien mātei Franciskai teiktu viņas misionāres dvēsele. “Vai, pareizāk sakot, ko Kristus Sirds teiktu viņas sirdij – sievietes sirdij, kas veltīta Viņam un kalpošanai Viņa Valstībai? Un ko viņai teiktu tāds pāvests kā Francisks, kurš, būdams itāļu imigrantu dēls, kalpojumu migrantiem izvirzīja par vienu no sava pontifikāta galvenajiem punktiem?” – vaicāja Leons XIV. Šajā kontekstā viņš atzīmēja, ka pāvests Francisks vēlējās, lai viņa trešā enciklika Dilexit nos tiktu veltīta “Kristus Sirds cilvēciskajai un dievišķajai mīlestībai”, tas ir, “tam bezgalīgās mīlestības noslēpumam, kas bija vienīgais patiesais dzinējspēks svētās Kabrīni dzīvē, visā, ko viņa paveica, un jo īpaši tajā, kā viņa to paveica”.

Svētais tēvs uzsvēra, ka viņš ir mantojis un turpina īstenot dzīvē pāvesta Franciska mācību, izklāstot to apustuliskajā mudinājumā Dilexi te par mīlestību pret nabagiem, un tur, kur runa ir par žēlsirdību pret migrantiem, līdzās svētajam Džovanni Batistam Skalabrīni parādās svētās Franciskas Ksaveras Kabrīni vārds. Viņas mātišķā sirds, kas nepazina miera, sasniedza migrantus visur: graustos, cietumos, raktuvēs. Viņa pati rakstīja šādi: “Nekāds darbs nebūs par grūtu, nekāda zeme – par tālu, neviens cilvēks – par daudz ievainots Jēzus Sirds mīlestībai un visiem, kas aicināti būt par Kristus mīlestības nesējiem pasaulē”. “Kas gan var būt aktuālāks par misionāru harizmu, kuri kalpo migrantiem?” – jautāja pāvests, stāvot mātes Kabrīni sirds relikvijas priekšā, kas atvesta no viņas pirmās mājas Kodonjo, un izsakot pateicību viņas garīgajām meitām, Vissvētākās Jēzus Sirds misionāru māsām.

Turpinājumā Svētais tēvs vērsās ar aicinājumu pie jauniešiem: “Iepazīstiet svēto Francisku Kabrīni! Lasiet viņas darbus, kas ir pilni mīlestības pret Jēzu un misiju; viņas vēstules, ceļojumu dienasgrāmatas, rekolekciju piezīmes. Kurš pazīst māti Kabrīni, tas nevar neaizrauties ar viņu”. Kā norādīja pāvests, svētās Franciskas dvēsele “bija vienlaikus kontemplatīva un aktīva; viņa bija iegremdēta Kristus Sirds mīlestībā, un tas viņai deva ārkārtējas darba spējas un gara stiprumu”.

Vēršoties pie Lodi diecēzes ticīgajiem, pāvests novēlēja, lai šīs svētās piemērs palīdz viņiem mīlēt Kristu, būt par Viņa Evaņģēlija lieciniekiem un nesavtīgi kalpot visnabadzīgākajiem. “Lai viņa palīdz jums dzīvot patiesas sinodalitātes garā, ejot kopā un kopīgi tiecoties pēc svētuma dāvanu un kalpojumu daudzveidībā,” noslēdza Leons XIV.

Pirms iekāpt helikopterā, lai atgrieztos Vatikānā, pāvests uzkavējās sporta laukumā, īsi pasveicinot aptuveni 2200 klātesošos, kuru vidū bija daudz jauniešu un bērnu, un pateicās viņiem par viņu cerības apliecinājumu: “Jūs, jaunieši, varat mainīt pasauli, mēs jūs gaidām.” Pulksten 20.18 helikopters ar Svēto tēvu pacēlās gaisā.