Pāvests "Sagrada Família": nav iespējams ticēt Jēzum un kurināt karu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Barselonas apmeklējuma ietvarā Svētais tēvs Spānijas karaļpāra un daudzu tūkstošu ticīgo klātbūtnē svētīja Svētās Ģimenes bazilikas augstāko – Jēzus Kristus – torni. Tas notika pēc Euharistijas svinībām, kurās piedalījās 9 tk. ticīgo. Vietējās varas iestādes ziņoja, ka bazilikas apkārtnes ielās un ceļā, pa kuru ieradās Leons XIV, bija pulcējušies aptuveni 120 tk. cilvēku.
Pāvesta Svētās Mises homīlijas centrālais temats bija tieši šis dievnams, ko Benedikts XVI konsekrēja 2010. gadā. Atsaucoties uz sava priekšgājēja teikto, Leons XIV uzsvēra, ka baznīca ir neredzamā Dieva redzamā zīme, un Dieva godam paceļas tās torņi. Viņš norādīja, ka tas, ka bazilika joprojām atrodas būvniecības procesā, nav vis trūkums vai nepilnība, bet gan apsolījuma un dzīvu ilgu izpausme. Mēs katrs esam šīs celtnes “dzīvie akmeņi”, kurai Kristus ir pamats un vainagojums, un pati kristīgā dzīve ir pastāvīgs svētceļojums un projekts, ko Dievs mūsos veido kā šedevru.
Dieva mājoklis cilvēka sirdī un aicinājums uz patiesu brīvību
Citējot Svētos Rakstus un stāstu par ķēniņu Dāvidu, pāvests atgādināja būtisku patiesību: nevis cilvēks ceļ mājokli Dievam, bet gan Dievs sagatavo vietu cilvēkam savā sirdī. Šī Dieva nesatricināmā uzticība un mīlestība pilnībā atklājas Jēzū Kristū – Emanuēlā, kas ir Dievs ar mums. Ticība Viņam nav ierobežojums, bet gan aicinājums uz patiesu brīvību un glābšanu. “Ļaunā draudu priekšā,” uzsvēra pāvests, “Kungs vienmēr ir ar mums, Viņš vienmēr ir mūsu pusē”. Taču “ja mēs neticam Jēzum Kristum, mēs paliekam grēkā un mirstam ne tikai paši, bet arī izraisām sava tuvākā nāvi”.
Leons XIV pauda stingru un nepārprotamu nostāju pret mūsdienu pasaules sociālajām sērgām, norādot, ka patiesa ticība Kristum nav savienojama ar kara veicināšanu, vēl nedzimušu nevainīgu dzīvību iznīcināšanu un trūkumcietēju vai bēgļu pamešanu novārtā. Viņš sacīja:
“Dārgie brāļi, mēs nevaram ticēt Jēzum un kurināt karu. Mēs nevaram ticēt Jēzum un nogalināt nevainīgo vēl pirms viņa dzimšanas. Mēs nevaram ticēt Jēzum un pamest to, kurš cieš, to, kurš raud, to, kurš bēg no nabadzības.”
Pāvests aicināja klātesošos šajā vakarā atcerēties, ka Kristus Krusts, kas vainago šo baziliku, ir pēdējo krusts, kuri kļūst par pirmajiem, tas ir grēcinieku, kuri kļūst svēti, krusts, mirušo, kuri augšāmcelsies, krusts. Par to liecina trīs Sagrada Família fasādes… Apbrīnojot Jēzus Kristus torni, mēs vēršam savu skatienu uz Viņu, kurš vienīgais mums atklāj patiesību par Dievu un patiesību par mums pašiem. Skatoties uz Kristu, mēs varam ieredzēt pasauli ar jaunām acīm: krusta tornis tad kļūst par mīlestības simbolu, jo Dievs mūs mīl šādā veidā – pārvēršot nāves instrumentu cerības zīmē. Jēzus krustā mūsu ticība sasniedz savu virsotni, kā to apliecina uzraksts smailes pamatnē: Tu solus Sanctus, Tu solus Dominus, tu solus Altissimus (Tu vienīgais esi Svēts, Tu vienīgais esi Kungs, Tu vienīgais esi Visaugstākais). Šis krusts spīd dienā, atstarojot saules gaismu, un spīd naktī, izgaismojot pilsētu kā bāka, kas paveras uz Vidusjūru.
Māksla un skaistums kā evaņģelizācijas ceļš
Atgādinājis, ka krusts ir Dieva mīlestības spožā zīme un ka ticība piešķir formu akmeņiem, savas homīlijas turpinājumā pāvests gaišā un cerīgā tonī pieminēja arhitekta Antonio Gaudi nāves simtgadi. Būdams dedzīgs ticībā, Gaudi vēlējās projektēt šo dievnamu tā, lai “stāstītu par Kunga dzīves noslēpumiem”. Leons XIV izteica pateicību visiem bazilikas celtniekiem un labdariem, dēvējot šo arhitektūras šedevru par “izteiksmīgu katehēzi, kas veidota no akmeņiem, krāsām un gaismas”. Viņš aktualizēja seno katedrāļu Biblia pauperum (Nabagu Bībeles) konceptu, uzsverot, ka mūsdienu vizuālajā laikmetā māksla un skaistums ir priviliģēti un neaizvietojami kanāli, caur kuriem nodot Evaņģēlija vēstījumu.
Dzīves māksla saskaņā ar Evaņģēliju
Noslēgumā pāvests aicināja ticīgos iedvesmoties no bazilikas krāšņuma, lai apgūtu pašu svarīgāko – mākslu dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus Evaņģēliju. Sagrada Família ir augstākā baznīca pasaulē nevis tāpēc, lai ierindotos pasaulīgo reitingu pirmajās rindās, bet lai kalpotu par orientieri un bāku, kas izgaismo Spānijas un visas cilvēces ceļu, mudinot ikvienu pacelt tos, kas guļ pīšļos, un solidāri darboties mīlestībā.
