Pāvests pie svētā Augustīna kapa: galvenais ir saikne ar Kristu

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Sestdienas, 20. jūnija, pēcpusdienā Leons XIV ar helikopteru devās uz Lombardijas apgabala pilsētu Pāviju, kur vispirms apmeklēja Nacionālo onkoloģiskās staru terapijas centru un tikās ar tā vadību, medicīnas personālu, bērniem un viņu vecākiem. Pēc tam augustīniešu klosterī viņš tikās ar sava ordeņa brāļiem un sasveicinājās ar minētā apgabala bīskapiem un dažiem līdzstrādniekiem. Savukārt Svētā Pētera Čeldoro bazilikā kopā ar vietējiem bīskapiem, priesteriem, konsekrētajām personām, pastāvīgajiem diakoniem un lajiem svinēja Vārda liturģiju un pagodināja svētā Augustīna relikvijas. Tur viņš teica savu pirmo uzrunu.

Korim dziedot Tu es Petrus (Tu esi Pēteris), pāvests pārkāpa bazilikas slieksni. Tur kopā ar Lombardijas bīskapiem, garīdzniekiem un augustīniešiem bija sapulcējušies aptuveni 1800 ticīgo. Leons XIV aicināja Baznīcu atteikties no pagātnes struktūru šķietamās drošības un atgriezties pie paša būtiskākā – vienotības ar Kristu un priecīgas Evaņģēlija sludināšanas. Viņš īpaši izcēla iekšējās dzīves primātu un sinodālu kopā iešanu, aicinot veidot dzīvu un atvērtu kopienu, kas spēj uzrunāt gan jauno paaudzi, gan tos, kuri no ticības ir attālinājušies.

Uzrunājot klātesošos, Svētais tēvs pauda neviltotu prieku par iespēju būt kopā ar vietējo ticīgo kopienu. Viņš izteica pateicību Pāvijas bīskapam Korado Sangvineti par sirsnīgo uzņemšanu un atzinīgi novērtēja vietējās Baznīcas vitalitāti. Pāvests uzsvēra, ka Pāvijas kopienai ir senas tradīcijas, taču tā joprojām spēj palikt dinamiska un vērīga pret mūsdienu laika zīmēm un izaicinājumiem, neļaujot sevi salauzt sekularizācijas radītajām grūtībām vai sarežģījumiem ticības tālāknodošanā.

Lai vietējā Baznīca nezaudētu drosmi, Leons XIV to aicināja uzlūkot pasauli ar ticības gara vadītu skatienu. Viņš norādīja, kā šāds skatiens ļauj saredzēt realitāti dziļāk par to, kas ir ārējs, pasargājot no negatīvisma un pesimisma, kas nespēj radīt jaunu dzīvību. Svētais tēvs atgādināja, ka Kristus mūs aicina pārņemt Viņa paša skatienu – tādu, kas pat vislielāko nesapratņu vidū spēj saskatīt Dieva gādīgo roku ikdienas sīkumos un saskatīt nobriedušu ražu tur, kur citi redz tikai šķēršļus. Citējot pāvesta Franciska apustulisko mudinājumu Evangelii gaudium, Leons XIV uzsvēra, ka ticība ir aicināta saskatīt iespēju ūdens pārvēršanai vīnā un pamanīt kviešus, kas aug starp nezālēm.

Balstoties uz apustuļa Pētera vēstules fragmentu, kurā ticīgie tiek dēvēti par “dzīviem akmeņiem”, pāvests izvirzīja fundamentālu jautājumu par to, kā mūsdienās būt dzīvai Baznīcai. Viņš uzsvēra, ka pati galvenā lieta ir nesaraujamā vienotība ar Kristu kā stūrakmeni un visas ekleziālās un pastorālās darbības pamatu. Šāda koncentrēšanās uz Kristu pasargā draudzes no spēku izkliedēšanas otršķirīgās lietās un neļauj darbībai kļūt egocentriskai. Pāvests atzina, ka draudžu ikdienā ir daudz neatliekamu praktisku pienākumu, taču centrālā vieta visā ir jāierāda Kristum.

Šajā sakarā Leons XIV aicināja Pāvijas ticīgos, ja tas nepieciešams, drosmīgi atteikties no novecojušām pagātnes struktūrām un drošības garantijām, lai paliktu pie būtiskā – dzīves vienotībā ar Kristu un Evaņģēlija sludināšanas. Viņš mudināja priesterus, kuri bieži cieš no iekšēja noguruma, vienmēr atgriezties šajā centrā un caur attiecībām ar Kungu no jauna atklāt brālības prieku. Līdzīgi arī reliģisko ordeņu locekļi tika aicināti sākt no jauna ar Kristu un drosmīgi dalīties savos talantos ar visu diecēzi.

Mūsdienu pasaulē, kur daudzi ir zaudējuši garīgo interesi, pāvests aicināja nest priecīgu un atbrīvojošu vēsti, kas izceļ ticības skaistumu sabiedrībā. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams pavadīt cilvēkus ticības atklāšanā no jauna, koncentrējoties uz pašu svarīgāko un pievilcīgāko. Kā spilgtu paraugu šādiem meklējumiem pāvests minēja svēto Augustīnu, kura relikvijas tiek glabātas Pāvijā. Augustīna mācība par iekšējās dzīves primātu un nepieciešamību atgriezties pašam sevī ir ārkārtīgi aktuāla mūsdienu steidzīgajā un sadrumstalotajā ikdienā, īpaši jauniešu vidū.

Nobeigumā Leons XIV aicināja Pāvijas ticīgos būt par “dzīviem akmeņiem”, kas ir dziļi iesakņojušies savā teritorijā un māk ieklausīties un pavadīt ikvienu – gan ģimenes, gan tos, kas ir tālu no Baznīcas. Viņš mudināja turpināt iesākto sinodālo ceļu, mācoties līdzatbildību un kopīgu projektu izstrādi. Noslēdzot uzrunu, viņš novēlēja Vissvētākās Jaunavas Marijas, svētā Augustīna un Pāvijas aizbildņa svētā Sīra aizbildniecībai visu pilsētu un Baznīcu.

Pēc Vārda liturģijas bazilikā pāvests devās uz Doma laukumu, lai tiktos ar Dienvidamerikas tautu pārstāvjiem, bet Uzvaras laukumā notiks tikšanās ar pilsētas iedzīvotājiem. No Pāvijas viņam paredzēta došanās uz Santandželo Lodidžano. Atgriešanās Vatikānā plānota pulksten 21.15.