Pāvests aicina spāņu jauniešus atklāt pasaulei Evaņģēlija skaistumu

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Vakara lūgšanu vigīlija līdzinājās Pasaules jauniešu dienām Madridē 2011. gadā, kad Benedikts XVI ieradās Spānijas galvaspilsētā, lai tiktos ar jauniešiem no visas pasaules. Šoreiz tie bija spāņu jaunieši, pie kuriem vērsās Leons XIV. Limas laukumā, kas atrodas blakus slavenajam Madrides Real stadionam, ierodoties Svētajam tēvam valdīja vētrainas emocijas. Vairāk nekā pusmiljons jauniešu sagaidīja viņu ar aplausiem, dziesmām un plīvojošiem karogiem. Ésta es la juventud del Papa (šī ir pāvesta jaunatne) – bez mitas skandēja klātesošie. Pāvests iedrošināja jauniešus ar pavisam vienkāršiem vārdiem: “Esiet cilvēcīgi! Esiet cilvēcīgi kā Kristus! Jūs varat izmainīt sabiedrību un vēsturi. Dariet to ar mīlestību!”

Daloties savā pieredzē, Leons XIV atklāja, ka viņu pašu stiprināja vairāku svēto liecības un misionārās darbības pieredze Peru, kur, saskaroties ar tautas ciešanām, viņš tika Evaņģēlija pārveidots.

Atbildot uz jautājumu par svētajiem, pāvests izcēla trīs personības: svēto Jāni Zeltmuti, kura brīnišķīgajās katehēzēs atklājas patiesības mīlestība un dzīves taisnīgums, svēto Tomu no Villanovas, kura dedzīgā mīlestība pret Baznīcu kalpo kā iedrošinājums pārbaudījumos, un svēto Turibiju no Mogroveho, kurš arī bija misionārs Peru un prata apvienot dziļu lūgšanu ar neatlaidīgu cīņu pret sociālo netaisnību un koloniālajiem pārkāpumiem. “Raugoties uz šo svēto dzīvi, es sev sacīju tāpat kā svētais Augustīns: ja viņi to spēja, kāpēc lai es to nespētu? (sal. Confessiones, VIII, 27). Šo jautājumu es labprāt uzticu arī jums, aicinot izvēlēties labas dzīves piemērus, kas izrādītos piesaistoši gan jums pašiem, gan citiem,” teica Leons XIV Spānijas jauniešiem, mudinot viņus nebaidīties padomāt par aicinājumu – uz priesterību, klosterdzīvi vai arī laulību.

Runājot par misionāra gadiem Peru, viņš apliecināja, ka īpaši atceras cilvēku ticības liecību. Viņu dzīve bija pilna grūtību, taču šie cilvēki dzīvoja ar ticību un cerību. Tieši tas toreizējam misionāram palīdzēja augt Kristum sekošanas ceļā. “Kamēr es Viņu sludināju, arī pats tiku Evaņģēlija pārveidots un piedzīvoju, ka Kunga vārds ienes mieru tur, kur valda nemiers,” teica pāvests.

Pēc tam sekoja jautājumi par to, kas, pēc pāvesta domām, varētu palīdzēt jauniešiem saklausīt Dieva balsi tik daudzo citu balsu vidū un kā viņi varētu palīdzēt citiem iepazīt ticības skaistumu. Šajā sakarā Leons XIV piedāvāja ļoti konkrētus soļus: klusumu, iekšējo dialogu, Dieva Vārda klausīšanos un Euharistijas adorāciju. Lai pavadītu citus ticības ceļā, pāvests atgādināja, ka neviens nav dzimis skolotājs. Šeit ir svarīgi, lai mūsu dzīve saskanētu ar ticību. Griba sekot Jēzum mūs nemitīgi atjaunos – īpaši grūtību brīžos. Runājot par klusuma nozīmi, Svētais tēvs teica:

“Lai atpazītu Dieva balsi, mums, pirmkārt, var palīdzēt klusums; tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai katrs no mums censtos attīstīt spēju būt klusumā. Daudzkārt mēs staigājam ar austiņām, ar mūziku, esam izklaidīgi un neprotam būt klusumā. Es domāju, ka bieži vien tieši šajā klusuma pieredzē Dievs var mūs uzrunāt vai arī mēs varam saklausīt Dieva balsi.”

Pāvests piebilda, ka “klusumā mēs saprotam, ka ideoloģijas paiet, bet patiesība paliek”. Viņš uzsvēra to, “cik svarīgi ir meklēt patiesību, jo bieži vien daudzas lietas internetā ir maldinošas un mēs tiekam mānīti. Vienmēr meklējiet patiesību! Dievs ir patiesība! Ja kaut kas tevi attālina no Dieva, tā nav patiesība! Neaizmirstiet to!”

“Meklējiet visi savās sirdīs šo Dieva mīlestības uguni! Jo tur ir Jēzus klātbūtne, un Jēzus tuvā klātbūtne ir jūtama pat mūsu kritiena brīžos, tāpēc ka Jēzus mūs neatstāj,” teica Leons XIV.

Visbeidzot jaunieši uzdeva jautājumus par kristiešu lomu mūsdienu sabiedrībā un savu misiju Baznīcā. Atsaucoties uz seno Vēstuli Diognetam, pāvests salīdzināja kristiešu lomu pasaulē ar dvēseli miesā. Kristieši dzīvo tanī pašā laikā un sabiedrībā kā visi pārējie, bet viņi nav šī pārejošā laika gūstekņi. Kristū viņi ir brīvi no mirkļa modēm, alkatības vai varas kāres, jo viņu brīvības avots ir ticība, kas piešķir dzīvei patieso “garšu”. “Redzot jūs, dārgie jaunieši, ticības entuziasma pilnus,” teica Romas bīskaps, “es domāju par jūsu spēju liecināt par Kristu pasaulē, tostarp digitālajā realitātē, lai atklātu Evaņģēlija vērtības un tā skaistumu.”

Dialoga noslēgumā Leons XIV uzticēja jauniešiem konkrētu un svarīgu misiju sabiedrībā un digitālajā vidē: būt cilvēcīgiem. “Jā, esiet cilvēcīgi! Esiet cilvēcīgi kā Kristus, pilnīgais cilvēks, Augšāmcēlušais. Raugieties uz apustuļiem, uz pirmajiem kristiešiem, kuri dzīvoja pagāniskā pasaulē. Sekojot viņu piemēram, esiet Evaņģēlija misionāri mūsu laika materiālās un garīgās nabadzības priekšā, labi zinot, ka mūsu ticība ir dzīves stils, kas piepildās mīlestībā. Tas, dārgie jaunieši, ir tikums, kas izmaina vēsturi vairāk nekā jebkas cits. Jūs varat izmainīt vēsturi. Dariet to ar mīlestību!”