Pāvests Leons XIV svin priesterības 44. gadadienu
Silvija Krivteža - Vatikāns
Nākamo pāvestu ordinēja Beļģijas arhibīskaps Žans Žadots, ilggadējs Vatikāna diplomāts un bijušais apustuliskais delegāts un pro-nuncijs Āzijā, Āfrikā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Ordinācijas dienā tēvam Prevostam bija nepilni 27 gadi. Viņš bija studējis kanoniskās tiesības Svētā Akvīnas Toma Pontifikālajā universitātē, pirms pieciem gadiem bija iestājies Svētā Augustīna ordenī un 1981. gadā bija devis mūžīgos svētsolījumus. 1985. gadā priesteris tika nosūtīts kā misionārs uz Peru.
Primīcijas piemiņas bildē ierakstīti svētā Augustīna vārdi no 339. sprediķa: "Pabarot jūs visus ar parastu maizi - to es nevaru izdarīt. Bet šis Vārds ir jūsu daļa. Es jūs baroju no tā paša galda, kas baro mani. Es esmu jūsu kalps." Blakus tai bija novietota 15. gadsimta ikona, kas attēlo Kunga Pēdējās vakariņas.
Priesterības kā kalpošanas tēma atgriezās pāvesta Leona XIV vārdos jaunajiem priesteriem, kurus šogad ordinēja Svētā Pētera bazilikā Labā Gana svētdienā. Pāvests viņiem norādīja, ka priesteriskā kalpošana nedrīkst aizšķērsot ceļu pie Kristus.
"Kopā ar citiem kristītajiem jūs katru dienu pārkāpsiet Noslēpuma slieksni – slieksni, kuram ir Jēzus seja un vārds. Nekad neslēpiet šīs svētās durvis, neaizveriet tās, nekļūstiet par šķērsli tiem, kas vēlas ieiet," sacīja Leons XIV.
Pāvests uzsvēra, ka tas ir īpaši svarīgi laikā, kad daudzi cilvēki distancējas no Baznīcas. "Šodien vairāk nekā jebkad agrāk, īpaši tajos brīžos, kad skaitļi, šķiet, liecina par distanci starp cilvēkiem un Baznīcu, turiet durvis atvērtas! Ielaidiet visus iekšā un esiet gatavi paši iziet ārā!" - viņš aicināja.
Leons XIV aicināja jaunos priesterus padarīt šo durvju atvēršanu par savas misijas pamatiezīmi: "turēt durvis atvērtas, neaizbloķēt tās ar neko un norādīt uz tām, neizmantojot pārāk daudz vārdu." Viņš piebilda, ka priesteri ir sūtīti ne tikai ielaist iekšā, bet arī doties pasaulē, lai palīdzētu tiem, kuriem tā ir nepieciešama. "Tas ir vēl viens jūsu dzīves noslēpums: jūs esat "kanāls", nevis "filtrs", sacīja pāvests.
Tēva Roberta Prevosta priesteriskais ceļš veda no Svētās Monikas kapelas Romā caur Peru, viņa kalpošanu Svētā Augustīna ordenī, Čiklajo diecēzē, Bīskapu dikastērijā un Kardinālu kolēģijā līdz pat ievēlēšanai par Svētā Pētera pēcteci. Svētās Monikas kapela, kurā viņš tika ordinēts, joprojām ir īpaša vieta arī tāpēc, ka, būdams kardināls, tā bija viņa titulārā baznīca.
