Leons XIV Grankanārijā: cilvēka cieņa nav atkarīga no pases
Silvija Krivteža - Vatikāns
Argineginas osta, kas atrodas Grankanārijas salas dienvidu piekrastē, tiek dēvēta par "kauna ostu", jo 2020. gadā tikai vienas nedēļas laikā tur ieradās aptuveni 3000 migrantu no Āfrikas. Covid-19 pandēmijas dēļ ostā neviens nevarēja ieiet, tikai Caritas organizēja palīdzības sniegšanu cietošajiem, nodrošinot viņiem pārtiku un medicīnas līdzekļus. Kanāriju salas ir Eiropai tuvākais izcelšanās punkts. No Āfrikas krastiem "sapnis" par drošāku un labāku nākotni ir tikai 100 līdz 200 kilometru attālumā. Argineginas ostā Leons XIV nolika ziedus, pieminot upurus, un tikās ar migrantiem un cilvēkiem, kas sniedz viņiem palīdzību.
Pāvests uzsvēra, ka šeit ierodas daudzi ievainoti un vāji cilvēki, kuriem atņemts gandrīz viss, bet nekad - viņu cieņa. Šeit Evaņģēlijs izrauj mūs no ērtā skatītāja krēsla un nostāda mūs pretī brālim, kas ierodas. Viņš mums jautā, vai mēs spējam atpazīt Kristus seju tajos, kuri izkāpj krastā baiļu, bada un vardarbības nomocīti, pārvarot tuksnesi, nakti un jūru.
Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs teica: "Kā redzat, manā rokā ir Zvejnieka gredzens. Jau pats tā nosaukums mūs aizved uz Galilejas ezeru, kur Kristus aicināja Pēteri un sacīja viņam: "No šī brīža tu būsi cilvēku zvejnieks" (Lk 5,10). Baznīca ir uztvērusi šos vārdus kā savas misijas tēlu. Šī sala, maza pēc platības, bet liela pēc cilvēciskuma, ir redzējusi tūkstošiem cilvēku, kas izrauti no savas zemes, ar cayuco - nelielām koka laivām centās sasniegt krastu. Daudzi tika izglābti, bet daudzu ķermeņi tika izcelti no ūdens. Tāpēc apustuļa Pētera pēctecis nevar palikt vienaldzīgs pret šīm ierašanās vietām. Baznīca nevar ignorēt šos ūdeņus, ne arī jebkuru vietu, kur bads, slāpes, vardarbība un bailes turpina pazemot cilvēka cieņu."
Leons XIV skaidroja, ka Bībeles valodā jūra ir draudu, tumsas un haosa simbols. Taču arī šodien šajos ūdeņos klīst briesmoņi: mafija, kas pelna naudu no cilvēku izmisuma, cilvēku tirgotāji, kas sievietes un bērnus padara par vergiem, daudzu cilvēku vienaldzība, kas pieļauj, ka nabadzīgie tiek ekspluatēti vai aizmirsti.
Taču jūras spēks nespēj paralizēt ticību, - uzsvēra pāvests. - Mēs ticam Dievam, kas pakļauj haosu, nosaka robežas ļaunumam un atver ceļu, kad šķiet, ka nāve uzvar. Tieši to piedzīvoja Izraēļa tauta, šķērsojot Sarkano jūru, lai izbēgtu no verdzības un dotos pretī brīvībai (sal. Izc 14,21-31). Mēs kontemplējam Kristu, kurš staigā pa ūdeņiem un apklusina vētru. Šī balss turpina vērsties pret spēkiem, kas aprij, paverdzina un atmet tik daudzus mūsu brāļus un māsas. Tur, kur Kristus liek jūrai apklust, Baznīca nevar klusēt to priekšā, kas pamesti tās ūdeņos, - teica Leons XIV.
Svētais tēvs pateicās Titam par sniegto liecību, un Marijai par to, ka atgādināja, ko organizācija Caritas un draudžu ticīgie dara migrantu labā. Žēlsirdība sākas ar maziem žestiem: dažreiz ar dažiem cepumiem un nedaudz piena; citreiz ar piecām maizēm un divām zivīm (Mt 14,17-21), - teica pāvests.
Vēršoties pie cilvēku tirdzniecības upuriem, īpaši sievietēm, Romas bīskaps sacīja: "Ja citi noteica cenu jūsu ķermenim, Dievs nekad nav pārstājis skatīties uz jums kā uz neatsveramu personu. Ja citi gribēja jūs ieslēgt sāpīgā pagātnē, Dievs turpina jums solīt nākotni. Ja citi izturējās pret jums kā pret lietām, Baznīca šodien vēlas jums pateikt: tu esi meita, tu esi māsa, tu esi svētība! Jūsu dzīve nepieder tiem, kas jūs sāpināja; jūsu ķermenis nepieder tiem, kas jūs izmantoja; jūsu dzīve nepieder tiem, kas gribēja jūs iedzīt bailēs! Jūsu dzīve pieder Dievam un tā saglabā cieņu, ko neviens nevar jums atņemt!"
"Dārgie migranti, pirms vēl kaut ko jums sacīt, vēlos noliekties jūsu cieņas priekšā. Jūs neesat ne skaitļi, ne faili! Jūs esat cilvēki ar ģimeni un mājām, kuras bijāt spiesti atstāt, ar sapņiem, kurus nevienam nav tiesību nicināt. Bet es arī vēlos jums pateikt, ka tiesības uz dzīvību ir jāaizsargā. Neatdodiet savu eksistenci tiem, kas par to kaulējas. Neticiet tiem, kas sola vieglu paradīzi apmaiņā pret jūsu ķermeni, naudu, klusēšanu vai brīvību. Šie viltus solījumi ir "sirēnu dziesmas", nāves industrijas, - atgādināja Romas bīskaps.
Uzrunas noslēgumā pāvests uzsvēra, ka migrantu traģēdijai būtu jākļūst par sirdsapziņas pārbaudi gan izcelsmes valstīm, kuru pienākums ir radīt apstākļus mieram, taisnīgumam un attīstībai; gan tranzīta valstīm, kas aicinātas aizsargāt un neatstāt vājos noziedzīgu tīklu rokās, gan Eiropai, kas nedrīkst pierast pie tā, ka Vidusjūra un Atlantijas okeāns ir kapsētas bez kapakmeņiem, gan arī visai starptautiskajai sabiedrībai, kas aicināta uz efektīvu un neatlaidīgu sadarbību.
