Pāvests garīdzniekiem: Euharistija stiprina solidaritāti

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Uzrunas sākumā Svētais tēvs atzīmēja, ka Kanāriju salu, kuras  ieskauj Atlantijas okeāns, iedzīvotājiem ir īpaša privilēģija: katru dienu baudīt šo majestātisko bezgalīgo plašumu skatu. Tomēr jūra var būt arī šķirtības un priekšā stāvošā ceļa sinonīms.

Pāvests citēja svētā Augustīna vārdus: lai šķērsotu šīs pasaules jūru, kas mūs šķir no mūsu ceļojuma galīgā mērķa – satikšanās ar Dievu –, ir nepieciešams satvert Kunga Krusta koku. Krusta pieņemšana vada mūs pa dzīves ūdeņiem uz debesu tēviju.

“Es aicinu jūs virzīties uz priekšu, stingri sakņojoties Viņā, lai turpinātu drosmīgi pārvarēt šo jauno vēstures laikmetu,” teica Leons XIV. “Kad saskaraties ar grūtībām, paceliet savu skatienu un lūdziet Svētajam Garam žēlastību dzīvot ticības, cerības un mīlestības vienotībā – šie tikumi ir 'kā trīs zvaigznes, kas uzlec mūsu garīgās dzīves debesīs, lai vestu mūs pie Dieva'.”

Svētais tēvs aicināja attīstīt euharistisko garīgumu, kas stiprina kristīgo solidaritāti. No vienotības ar Kristu dzimst vienotība ar visiem tiem, par kuriem Viņš atdeva Savu dzīvību. Pāvests kā piemēru minēja Dieva kalpu Antonio Visenti Gonsalesu, kurš tika dēvēts par “Kanāriju salu labo ganu”. Viņš savā dzīvē bija dziļi uzticīgs Euharistijai, kas kļuva par avotu viņa solidaritātei ar nabadzīgajiem līdz pat savas dzīvības upurēšanai holeras epidēmijas laikā.