Pāvests tiekas ar kultūras pasaules pārstāvjiem
Silvija Krivteža - Vatikāns
Uzrunā Svētais tēvs norādīja uz Spānijas bagāto kultūras mantojumu, kas atspoguļojas pilsētu ielās, pieminekļos, universitātēs, baznīcās, mūzikā, glezniecībā un literatūrā. Tomēr, pārdomājot šos sasniegumus, neizbēgami rodas jautājums: kādu mantojumu šodienas sabiedrība atstās nākamajai paaudzei?
Romas bīskaps izcēla mūsdienu pasaules milzīgo potenciālu ražošanā, inovācijās un komunikācijā, brīdinot, ka cilvēce riskē zaudēt savu sasniegumu nozīmi. Atgādinot Pāvila VI vārdus par Baznīcu kā "humānisma eksperti", pāvests pievērsās fundamentālam jautājumam: ko nozīmē būt patiesam cilvēkam?
Vēlme pēc patiesības, skaistuma un labā ir raksturīga cilvēka dabai, un tāpēc Baznīca piedāvā ceļus uz cienīgu dzīvi un kopējā labuma veicināšanu. Leons XIV atgādināja, ka pats vārds "kultūra" ir saistīts ar radošumu un rūpēm. Viņš ieteica pārdomāt, kuras vērtības sabiedrība saglabā un kuras tā pakāpeniski zaudē. Atbildei uz šo izaicinājumu jābūt plašam sociālajam dialogam caur tikšanos, uzmanību un cieņu. Pāvests uzsvēra, ka komunikācija nekad nav neitrāla: vārdi var sāpināt vai dziedināt, sēt nesaskaņas vai modināt cerību.
Paplašinot "tīklu aušanas" tēlu, Svētais tēvs aicināja uz ciešāku sadarbību starp universitātēm, uzņēmējdarbību, mākslu, sportu un tehnoloģijām, lai izglītība nemainītu patiesības meklējumus, uzņēmējdarbība nepārvērstu darbiniekus par izdevumu sarakstu, bet tehnoloģiskais progress ņemtu vērā vecāka gadagājuma cilvēku, nabadzīgo un sabiedrības atstumto vajadzības. Šādam dialogam jābalstās uz cilvēka cieņu, kas radīts pēc Dieva attēla un līdzības.
Romas bīskaps runāja par mākslas un ticības lomu kultūras veidošanā. Skaistumam piemīt spēks pārveidot cilvēkus, un ticība gadsimtiem ilgi ir iedvesmojusi mūzikas, dzejas, literatūras un arhitektūras radīšanu, kas ir kļuvušas par daļu no Eiropas garīgā mantojuma. Atskatoties uz kontinenta vēsturisko ceļojumu, Svētais tēvs vaicāja, vai Eiropa būtu varējusi atrast savu identitāti bez kristietības garīgās ietekmes, atsaucoties uz svētā Jāņa Pāvila II pamudinājumu: "Nebaidieties! Atveriet plaši durvis Kristum!"
Pievēršoties nabadzības tēmai, pāvests Leons XIV uzsvēra, ka nabadzīgo situācija joprojām ir liels izaicinājums sabiedrības apziņai, politiskajām un ekonomiskajām sistēmām, kā arī pašai Baznīcai. Ekonomiskās un sociālās struktūras var tikt apsvērtas tikai tad, ja tās kalpo indivīda vispusīgai attīstībai un nodrošina katra cilvēka atbildīgu līdzdalību.
Pievēršoties sporta pasaulei, pāvests norādīja uz tā audzinošo spēku: tieši laukumā daudzi iemācās respektēt savus pretiniekus, ar cieņu pieņemt zaudējumu un uzvarā nepazemot citus.
Noslēdzot tikšanos, Svētais tēvs aicināja kultūras, ekonomikas, izglītības un sporta pasaules pārstāvjus kļūt par "jauniem pavedieniem jauniem tīkliem" – tādiem, kas savij dažādas dzīves jomas humānākai, harmoniskākai un solidārākai sabiedrībai.
