Pāvests Tenerifē: "Atveriet visiem mīlestības okeānu!"

Jānis Evertovskis – Vatikāns

12. jūnijā, Vissvētākās Jēzus Sirds svētku dievkalpojuma laikā, Leons XIV teica: “Es priecājos svinēt Euharistiju kopā ar jums un pateikties par ticību un mīlestību, par kurām esmu saņēmis tik daudz liecību šajā apustuliskajā ceļojumā, un kas arī šo arhipelāgu, kurš pazīstams ar savu skaistumu un viesmīlību, padara par vietu, kur Augšāmceltais iet mums pa priekšu un ļauj sevi iepazīt.” Pāvests iesāka savu uzrunu ar pateicību par savu ceļojumu un kārtējo reizi novērtēja Kanāriju salu iedzīvotāju viesmīlību. Šīs salas, kas ir vārti uz Eiropu, ir uzņēmušas un turpina uzņemt daudzus migrantus.

Neviens cilvēks nav sala – mēs esam radīti attiecībām

“Neviens cilvēks nav sala; šīs diecēzes ģeogrāfiskais stāvoklis un pastorālie izaicinājumi, ar kuriem tai jāsaskaras, liecina, ka mēs esam dzimuši saskarsmei un ka nav nekādu šķēršļu, attāluma, briesmu vai draudu, kas varētu atturēt cilvēku no viņa ceļojuma. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks visu mūžu paliek vienā un tajā pašā vietā, vai nolemj vai ir spiests doties ceļā – neviens nepaliek vienkārši stāvam uz vietas. Tas ir sirds noslēpums: iekšējais aicinājums doties ceļā un satikties,” skaidroja Leons XIV. Atsaucoties uz Vatikāna II koncilu, viņš arī atgādināja, “ka cilvēks ir aicināts uz dzīvi kopā ar Dievu un var pilnībā atrast sevi tikai caur patiesu sevis dāvāšanu”.

Tūrisms bez mantkārības

Atsaucoties uz pāvesta Franciska encikliku Laudato Si´, kurā runāts par to, ka daudzi mūsdienu cilvēki dzīvo lielā steigā un nelīdzsvarotībā, kas tādējādi ietekmē to, kā viņi izturas pret vidi, Leons XIV pievērsās tūrisma nozīmei Tenerifē. Šajā sakarā viņš brīdināja no mantkārības un peļņas kāres:

“…gan kas attiecas uz to cilvēku sirdi, kuri šeit pavada savu atvaļinājumu, gan to, kuri dzīvo un strādā uz salas, saskaroties ar apmeklētājiem no daudzām pasaules valstīm. Pēc kā tiecas cilvēka sirds? Kā patiesi remdēt tās slāpes? Cik svarīgi ir, it īpaši tam, kurš vēlas vadīties pēc Evaņģēlija, nereducēt visu tikai uz biznesu un peļņu!”

Homīlijas turpinājumā pāvests atgādināja par nabagu, kuru vidū ir arī šie migranti, kas laivās šķērso okeānu, lai nokļūtu Eiropā, priviliģēto vietu Dieva sirdī un Baznīcas misijā. Viņš uzsvēra kādu paradoksu: “Vislielākā žēlastība ir tā, ka mēs ļaujam sevi evaņģelizēt tiem, kuriem steidzamies palīdzēt.” Nabagi un trūkumcietēji ar savu pieredzi var daudz ko iemācīt cilvēkiem, kuri nav piedzīvojuši to, ko ir piedzīvojuši viņi un kam viņi ir izgājuši cauri. Romas bīskaps norādīja, ka mēs esam aicināti vienkāršot savu dzīvi. “Dārgie brāļi un māsas,” viņš piebilda, “es pateicos jums par to, kas jūs esat un ko jūs darāt, padarot šo salu par vietu, kur Kristus sirdi var atrast brālīgu cilvēku un kopienu draudzīgajās un viesmīlīgajās sejās.”

Atveriet visiem mīlestības okeānu

Homīlijas noslēgumā Leons XIV atgādināja, ka Evaņģēlija kodols ir vārdi no Jāņa Pirmās vēstules “Dievs ir mīlestība: kas paliek mīlestībā, paliek Dievā un Dievs paliek viņā (1 Jņ 4,16)”, un Kanāriju salu iedzīvotājus aicināja:

“Esiet vērīgi pret pusaudžiem un jauniešiem, pret bagātajiem un nabadzīgajiem, pret vietējiem iedzīvotājiem un viesiem: viņiem visiem ir nepieciešams, lai viņus uzlūkotu ar skatienu, kas redz tālāk par ārējo izskatu un atpazīst viņu nemierīgo siržu dziļumu, kuras bieži vien jau ir vērstas – varbūt neapzināti – uz Dieva valstību un Viņa taisnību. Lai jūsu vidū ir jūtams, ka «Dievs ir mīlestība: kas paliek mīlestībā, paliek Dievā, un Dievs paliek viņā» (1 Jņ 4, 16). Tāds ir Evaņģēlija kodols, Kristus sirds. Tas, kurš tajā iegremdējas, vairs nedzīvo sev. Atveriet visiem šo mīlestības okeānu! Tāds ir mans vēlējums un mana lūgšana par jums un par visiem tiem, kas jūs iepazīs.”