Leons XIV Madridē: tuvākmīlestība necieš kavēšanos
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Uzsākot vizīti Madridē un apmeklējot palīdzības centru CEDIA, pāvests izteica uzstājīgu aicinājumu uz patiesu, darbīgu kristīgo žēlsirdību un solidaritāti. Šajā namā, kur katra cilvēka prieks un bēdas kļūst par visu kopīgo pieredzi, izaicinājumi tiek risināti ar dialoga, taisnīguma un mīlestības palīdzību. Šeit neviens nepaliek vientuļš, jo CEDIA iet Evaņģēlija ceļu, sekojot Jēzus Kristus pēdās. Jēzus identificējās ar ikvienu, kurš cieš.
Centra ikdienas darba augļi visspilgtāk atspoguļojas reālos cilvēku stāstos. Pateicoties šī nama mazām atvērtām durvīm – izmērā mazām, bet žēlsirdībā bezgala lielām – māte Njurka ir spējusi dāvāt bērniem dzīvību, savu mātes mīlestību, Kristības žēlastību un laimīgas nākotnes solījumu – teica pāvests, atsaucoties uz dzirdēto liecību. Pandēmijas smago krīzi un nezināmu izaicinājumu pilno ceļu ar līdzcilvēku atbalstu ir pārvarējis arī Kadri, kurš atrada darbu un tagad pats vēlas palīdzēt citiem. Savukārt “Cerības projekta” brīvprātīgie katru dienu palīdz neskaitāmām sievietēm sākt jaunu dzīvi, atgūstot cilvēcisko cieņu un autonomiju. Šie stāsti nav nekas cits kā paša Evaņģēlija notikumu un Jēzus darbu dzīvs turpinājums mūsdienās. Pāvestam centra uzdāvinātie simboli – lente ar bērnu vārdiem, uzturēšanās atļauja un ceļinieka sandale – kalpo kā spēcīgs vēstījums tam, ka katra cilvēka dzīvība ir “svēta zeme”, kas mums visiem ir jāciena.
Bieži vien Madride asociējas ar krāšņajām Ziemassvētku silītēm, taču patiesais brīnums un gaisma ir redzama tieši šādos palīdzības centros – uzsvēra Leons XIV. Šeit dienu un nakti tiek gatavota vienkārša un viesmīlīga “silīte” Jēzum, kurš ir klātesošs katrā palīdzības meklētājā. Tāpēc šīs vizītes tēma “Paceliet savas acis” (Jņ 4, 35) ir neatliekams aicinājums rīkoties tūlīt, jo tuvākmīlestība necieš kavēšanos. Katra sastapšanās ar grūtībās nonākušu līdzcilvēku ir unikāls žēlastības brīdis, kuru nedrīkst pazaudēt vai atlikt. Kristus mīlestība mūs skubina doties pie brāļiem, un mīlestība un rūpes, ar kādām mēs atbildam tās pamudinājumiem, ir mūsu ticības mēraukla – teica Romas bīskaps. Viņš atgādināja, ka ir svarīgi nepadoties laicīgo ideoloģiju vai politisko uzskatu spiedienam, kas mēdz nonievāt vai izsmiet žēlsirdības darbus kā nebūtisku nodarbi. Rūpes par trūkumcietējiem ir un paliek Baznīcas misijas degošā sirds, bez kuras kristīga dzīve nav iedomājama.
Jēzus aicina mūs izkopt savu sirdi, lai tā būtu jūtīga pret citu cilvēku vajadzībām. Pretstats tam ir auksta, pliekana un vienaldzīga sirds, kas nocietinās un ved uz garīgu nāvi. Patiesa palīdzība nav vienkārši bezpersoniska filantropija vai žēlsirdības dāvanas sniegšana – tā pieprasa ieskatīties cietēja acīs, pieskarties viņa rokai, uzklausīt un izprast viņa materiālās un garīgās vajadzības. Paradoksāli, bet vislielāko žēlastību šajā procesā saņem pats devējs, jo, darot sevi pieejamu otram, viņš top redzams Kunga acīs. Atsaucoties uz pāvesta Franciska vēstījumu 7. Pasaules trūkumcietēju dienai, kas tika atzīmēta 2023. gadā, Leons XIV uzsvēra, ka tie, kuri patiesi mīl, neaprobežojas tikai ar to, ka kaut ko dod: viņi arī uzklausa, veido dialogu, cenšas izprast situāciju un tās cēloņus. Viņi ir vērīgi gan pret cilvēka materiālajām, gan arī garīgajām vajadzībām. Viņiem rūp cilvēka vispusīga attīstība.
Noslēdzot savu uzrunu, pāvests pievērsās Dievmātei, kuras rūpju pilnā mīlestība spilgti atklājās Kānas kāzās un kura līdz galam palika sava Dēla krusta pakājē. Svētais tēvs novēlēja viņai visus klātesošos un palīdzības centra darbību Spānijas zemē, lai viņas mātišķības gars arvien vairāk iedzīvinātu ticības saucienu un lai visi saskatītu viņā “žēlsirdības avotu, piedošanas klēpi, cerības apskāvienu un Godības vārtus”.
