Universitātes sašķeltajā pasaulē ir cerības un vienotības bāka

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Iesākot uzrunu, pāvests izteica cerību, ka Vatikānā un Romā pavadītais laiks ļaus klātesošajiem padziļināt savas zināšanas par šīm vietām. Tās ir ne tikai ar kristīgās ticības pirmsākumiem un attīstību saistītas vietas, bet arī tūkstošiem gadu ir veicinājušas dažādu kultūru un tautu satikšanos. Šajā kontekstā Leons XIV uzsvēra, ka arī universitātes vienmēr ir bijušas un ir satikšanās vietas, kas apvieno studentus un docētājus. Tādā veidā, pateicoties akadēmiskajām studijām un pētniecībai, kā arī draudzībai un profesionālajām saitēm, tie var augt zināšanās. Lai gan tas ne vienmēr ir viegli, tomēr universitātēm ir neatlaidīgi jāstrādā, lai nodrošinātu, ka joprojām pastāv iespējas jēgpilni satikties. Tā ir jebkuras augstākās izglītības iestādes dzīves būtiska sastāvdaļa, jo mūsu attiecības ar citiem, mūsu valodas un mūsu kultūras ir ārkārtīgi svarīgas tam, kas mēs esam kā cilvēki.

Universitātes tradicionāli ir priviliģētas dialoga vietas, kur zināšanu iegūšana ir nesaraujami saistīta ar viedokļu un ideju apmaiņu – turpināja pāvests. Tur, kur ir iespējams cieņas pilns dialogs, visi var augt zināšanās, mācoties arī no atšķirīgi domājošajiem. Tādējādi var pacietīgi un neatlaidīgi strādāt pie tā, lai pārvarētu jebkādas domstarpību un neuzticēšanās barjeras.

Mūsdienu pasaulē, kurai raksturīga vardarbība un asa retorika, universitātes kopiena var kļūt par “patiesa miera darbnīcu”. Šis ceļš ir jāsāk ar sevi. Leons XIV citēja svētā Augustīna vārdus: “Ja vēlaties pievērst citus mieram, vispirms atrodiet to paši”. Tā vietā, lai uzskatītu mieru par neiespējamu un nesasniedzamu, mums tas ir jāveicina savās kopienās un jāiemācās to pamanīt savā dzīvē. “Es lūdzos,” uzrunas noslēgumā apliecināja pāvests, “lai, izglītojot miera nesējus, universitātes kopiena turpinātu būt par cerības un vienotības bāku pasaulē, kas kļūst arvien sašķeltāka.”