Pāvests par katoliskās izglītības nozīmi MI laikmetā
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Vispirms Svētais tēvs klātesošajiem novēlēja, lai, esot Romā, kas ir “Baznīcas sirds”, viņi stiprinātos savā ticībā un atjaunotu savu apņēmību līdzdarboties visas Baznīcas misijā, bet viņu sirdis lai aizvien vairāk aizrautu “patiesības skaistums un Dieva radītās un Kristus atpestītās cilvēces diženums”.
Uzrunā amerikāņu viesiem pāvests vairākkārt atsaucās uz savu nesen iznākušo encikliku Magnifica humanitas, atgādinot, ka viens no izaicinājumiem, kas šobrīd skar izglītības jomu un ar ko tai jātiek galā, ir “pieaugošā zināšanu sadrumstalotība”.
Romas bīskaps teica: “Atrast speciālistus noteiktā zinātnes jomā nav grūti, taču daudziem no šiem cilvēkiem ir ‘grūti piešķirt virzienu savai dzīvei – arī tāpēc, ka tie neprot sasaistīt informāciju ar zināšanām un nepazaudēt to jēgu’(Magnifica humanitas, 146). Viņiem bieži vien pietrūkst globāla skatījuma uz realitāti, lai sasaistītu ne tikai dažādas zināšanu jomas, bet arī daudzos dzīves aspektus un cilvēka sirds dziļākās vēlmes.”
Leons XIV uzsvēra, ka šajā sakarā īpaša loma pienākas katoliskajai izglītībai. Nereti jaunieši iestājas augstskolā, domājot par darba perspektīvām, un katoļu universitātēm un koledžām ir uzticēts “cēls uzdevums” virzīt šo tieksmi pēc zināšanām tā, lai viņi iemācītos arī meklēt un mīlēt patiesību, uzdot jautājumus par dzīves jēgu un katra cilvēka cieņu. Pāvests atzina, ka tas nav viegli. Patiesības meklējumi prasa ne tikai zināšanu apgūšanu, bet arī lielus pūliņus. Ja vien katoliskā izglītība neieaudzinās studentos patiesu mīlestību pret patiesību – un ne tikai pret intelektuālo patiesību, bet arī pret Patiesību, kas ir pats Kristus (sal. Jņ 14, 6) –, mēs diez vai varēsim cerēt, ka cilvēki būs gatavi pielikt nepieciešamās pūles, lai atzītu patiesību un saskaņotu ar to savu dzīvi. Patiešām, katoļu iestādes ir aicinātas būt par dzīvu vidi, kurā kristīgais pasaules uzskats caurstrāvo ikvienu disciplīnu un ikvienu mijiedarbību – teica Leons XIV.
Uzrunas noslēguma daļā pāvests pieskārās jautājumam no vairāk praktiska viedokļa, sakot, ka “tehnoloģiju attīstība izvirza izglītības pasaulei daudzus izaicinājumus”. Viņš turpināja: “Plaši izplatītā mākslīgā intelekta izmantošana aizvien vairāk apgrūtina studentu darbu izvērtēšanu, mudinot pedagogus – pat ja tas uzliek viņiem lielāku darba slodzi – radoši pielāgot savas metodes, lai nodrošinātu viņiem uzticēto cilvēku vispusīgu formāciju. Šajā ziņā mums jābūt gataviem nesavtīgi ieguldīt nākamo paaudžu izglītībā. Ir būtiski, lai jaunie vīrieši un jaunās sievietes iemācītos pozitīvi izturēties pret jaunajām tehnoloģijām, vienlaikus attīstot savas Dieva dotās dāvanas un spējas spriest, domāt kritiski un uzticēt zināšanas atmiņai, tādējādi sagatavojot viņus atbildīgi veidot nākotnes pasauli (sal. Magnifica humanitas, 145).”
ASV Katoļu koledžu un universitāšu apvienības delegātiem Leons XIV novēlēja, lai studentiem viņu institūcijās būtu vienmēr pieejama “veselīga doktrīna” (sal. 2 Tim 4, 3), kas ir uzticēta Baznīcai un kas kalpos kā īsts pamats ne tikai viņu dzīvei, bet arī valsts nākotnei.
