Pāvests tiekas ar "Weltkirche-Weltmission" pārstāvjiem no Ķelnes

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Kristus augšāmcelšanās gaismā Baznīca sevi apzinās kā tādu, kas ir sūtīta pie visām tautām. Tā sevi neuztiepj, bet liecina par patiesību mīlestībā. Dialogs stiprina attiecības, paver savstarpējas sapratnes ceļus un kalpo mieram. “Tādā veidā Kristus visu pievelk sev un Baznīcu dara par vienotības un cerības zīmi pasaulei,” teica Leons XIV.

Svētais tēvs atzīmēja, ka šie elementi ir dziļi iesakņoti Ķelnes arhidiecēzes vēsturē. 1954. gadā kardināla Jozefa Fringses vadībā arhidiecēze nodibināja partnerattiecības ar Tokijas arhidiecēzi. Tas bija viens no pirmajiem šāda veida līgumiem. Ķelne kļuva par celmlauzi tādās nozīmīgās humanitāra rakstura iniciatīvās, kā “Misereor” un “Adveniat”. Tās kalpoja par pamatu “Weltkirche-Weltmission” nodibināšanai 1976. gadā. Laika gaitā Ķelnes arhidiecēze piedalījās ROACO dibinātāju sastāvā un attīstīja savu atbalstu vairāk nekā 100 valstīm, īpašu uzmanību veltot Tuvajiem Austrumiem un Austrumu Baznīcām, nodrošinot stipendijas priesteru sagatavošanā un palīdzību veciem priesteriem.

Pāvests piebilda, ka laikā, kad viņš bija Čiklajo bīskaps Peru, Ķelnes arhidiecēze Covid laikā sniedza ievērojamu palīdzību, tajā skaitā skābekļa koncentratora iegādē, pateicoties kuram esot izglābta daudzu cilvēku dzīvība.

Uzrunas noslēgumā Leons XIV atgādināja par kristiešiem, kuriem nākas pamest dzimtās zemes karu, vardarbības un nabadzības dēļ. “Jau pati viņu izdzīvošana tiešā veidā ir atkarīga no jūsu līdzdalības,” teica pāvests. Viņš aicināja “Weltkirche-Weltmission” institūciju turpināt žēlsirdības misiju un atbalstīt kristiešu klātbūtni Tuvajos Austrumos, apliecinot, ka tādā veidā var “saglabāt, aizsargāt un plašāk izplatīt Austrumu Baznīcu godpilnās tradīcijas.”