Pāvests Pompeju svētnīcā: mīlestība spēj mainīt cilvēka sirdi
Silvija Krivteža - Vatikāns
8. maija rītā pāvests Leons XIV ar helikopteru devās uz Rožukroņa Dievmātes sanktuāriju Pompejos. Lidojums ilga piecdesmit minūtes. Vispirms Svētais tēvs tikās ar svētnīcas karitatīvo grupu darbiniekiem, brīvprātīgiem un cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās.
Pāvests pauda prieku, ka pastorālā vizīte sākas svētnīcā, ko Bartolo Longo nosauca par "mīlestības, kas silda sirdi, ticības un žēlsirdības triumfa vietu". Svētais tēvs atzina, ka šī realitāte joprojām ir dzīva un redzama. Šeit katru dienu mēs piedzīvojam Kristus augšāmcelšanās spēku, kas mīlestībā atjauno sirdis Evaņģēlija dzīvei. Šeit žēlsirdība un ticība atbalsta viena otru. Lūgšana palīdz kalpot saviem brāļiem un māsām aprūpes centros, ģimenes mājās un pāvesta Franciska vārdā nosauktajā zupas virtuvē. Mīlestība dara brīnumus, - sacīja pāvests.
Kad svētais Bartolo Longo pirmo reizi ieradās Pompejos, viņš satika nabadzības un slimību nomāktus zemniekus. Tomēr viņš saskatīja Kristus seju ikvienā: jauniešos un vecajos, un īpaši bāreņos un ieslodzīto bērnos, kuriem viņš ar savu maigumu lika sajust Dieva sirds pukstus, - teica Romas bīskaps.
Tiem, kuri centās iestāstīt, ka jauniešiem ir lemts tāds pats liktenis kā viņu vecākiem, Bartolo atbildēja, ka mīlestība var iedvesmot pat visgrūtākos bērnus darīt labu un ka katrā darbības jomā tikai žēlsirdība nodrošina drošas, lielas un nepārprotamas uzvaras. Bartolo bija taisnība, un viņš to pierādīja, ar ticību un apņemšanos padarot šo vietu par kristīgās dzīves un Vissvētākās Jaunavas Marijas dievbijības centru, kas šodien pazīstams visā pasaulē.
Svētais tēvs norādīja uz Rožukroņa lūgšanas svarīgo nozīmi. Viņš aicināja ticīgos kontemplēt Jēzus dzīves noslēpumus ar Marijas skatienu; būt lūgšanas cilvēkiem un atspoguļot gaismu, kas nāk no Dieva. Ar saviem darbiem un vārdiem uzturēt mīlestības liesmu, ko iededzis svētais Bartolo, lai kalpošanā, dialogā un ticības dzīvē būtu ticami paraugi un gudri ceļveži jauniešiem; uzticēties Jēzum, kurš vienmēr iet kopā ar mums, dzīvot ar prieku, kas rodas no Viņa vārdiem un piemēra, un to sludināt visiem.
"Mīļie, šī ir žēlastības vieta, kur Rožukroņa Dievmāte un svētais Bartolo dažāda vecuma un tautību cilvēkus ved pie mīlestības Avota, kas vienīgais pasaulei var dot mieru un harmoniju; ved visus pie Dieva. Uzticēsim Viņam visu cilvēci, pārliecināti, ka ar Viņa žēlastības palīdzību nekas nevar mūs apturēt no labo darbu veikšanas un ka mūsu cerība uz mierīgu nākotni piepildīsies. Paldies par visu, ko jūs darāt! Ejiet uz priekšu ar paļāvību! Pompeju Svētā Rožukroņa Karaliene, lūdz par mums! Svētais Bartolo, lūdz par mums!" – noslēdzot uzrunu, teica Leons XIV.
Pie ieejas Rožukroņa Dievmātes svētnīcā pāvestu sagaidīja rektors Paskvale Močerino, kurš viņam pasniedza krucifiksu un svētītā ūdens trauku. Svētnīcā bija sapulcējušies vairāki simti slimnieku. Pāvests viņiem veltīja īsu uzrunu: "Cik skaista diena! Cik daudz svētību Kungs šodien mums ir devis! Priecājos, ka varu būt šeit, Dievmātes svētnīcā, šajā lūgšanu dienā, pontifikāta gadadienā. Paldies jums visiem, ka esat šeit! Tagad mēs gatavojamies svinēt Svēto Misi. Jūs varēsiet sekot tās norisei ekrānos. Mēs visi esam vienoti Jēzū Kristū, vienoti ar mūsu Māti Mariju. Jēzus ir mums tuvu arī šodien, Jēzus vienmēr ir ar mums, Viņš iet kopā ar mums. Lai Dievs jūs visus svētī!"
Svētā Bartolo Longo kapelā pāvests Leons XIV pagodināja svētnīcas dibinātāja relikvijas un sasveicinājās ar klātesošajiem bīskapiem. Savukārt Izlīgšanas kapelā viņš apsveica svētnīcā strādājošos priesterus.
