Meklēt

Pāvests: Dievā ir vieta ikvienam cilvēkam

Maija pirmajā svētdienā savās pārdomās pirms lūgšanas "Debesu Karaliene" Leons XIV uzsvēra, ka Dievā ir vieta ikvienam cilvēkam. Pārdomājot Jāņa evaņģēlija fragmentu, kas vēsta par Jēzus sarunu ar mācekļiem Pēdējo vakariņu laikā, pāvests uzsvēra, ka Kristus vārdi iegūst patieso nozīmi Lieldienu gaismā, pārveidojot apustuļu līdzšinējo apjukumu sirds siltumā un dzīvā cerībā.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Pāvesta uzrunas centrālā tēma bija Kristus apsolījums sagatavot saviem sekotājiem vietu Debesu Tēva namā. Citējot Jēzus vārdus: "Kad es aiziešu un sagatavošu jums vietu, es nākšu atkal atpakaļ un paņemšu jūs sev līdz, lai tur, kur esmu es, būtu arī jūs," Leons XIV uzsvēra, ka šī atklāsme ļauj mums apzināties, ka Dievā patiesi ir vieta ikvienam. Šī tuvības pieredze sākās Jordānas krastos, kad pirmie mācekļi apmetās pie Jēzus. Tagad Kungs runā par "lielu namu", kur Dieva Dēls tiek salīdzināts ar kalpu, kurš rūpīgi sagatavo istabas katram brālim un māsai. Šajā debesu namā cilvēks nav vienkāršs viesis, bet gan tas, kurš vienmēr ir mīļi gaidīts.

Pāvests runāja par kontrastu starp "vecās pasaules" loģiku un Dieva Valstības realitāti. "Dārgie, vecajā pasaulē, kurā mēs joprojām ceļojam, uzmanību piesaista ekskluzīvas vietas, pieredze, kas pieejama tikai dažiem izredzētajiem, privilēģija iekļūt tur, kur neviens cits nevar. Tomēr jaunajā pasaulē, kurā mūs ieved Augšāmceltais Kristus, visvērtīgākais ir ikviena cilvēka sasniedzamības robežās. Taču tas nenozīmē, ka šīs vērtības zaudē savu pievilcību. Gluži pretēji, tas, kas ir atvērts visiem, tagad sniedz prieku: pateicība aizstāj konkurenci; laipna uzņemšana izdzēš atstumtību; pārpilnība vairs nerada nevienlīdzību. Kamēr nāve draud izdzēst cilvēka vārdu un atmiņu, Dievā ikviens atrod galīgo piepildījumu un unikalitāti".

Svētais tēvs aicināja ticīgos uzklausīt Jēzus vārdus: "Ticiet Dievam un ticiet Man." Ticība atbrīvo sirdis no nemierīgās tieksmes pēc mantas un prestiža; tā palīdz pārvarēt maldinošo vēlmi iegūt augstu stāvokli, lai apstiprinātu savu nozīmīgumu, jo katram cilvēkam jau piemīt bezgalīga vērtība dievišķajā noslēpumā. Pildot savstarpējas mīlestības bausli, kristieši pieredz debesu realitāti virs zemes, atklājot pasaulei, ka brālība un miers ir cilvēces patiesais liktenis.

Uzrunas noslēgumā Leons XIV aicināja svētceļniekus lūgties uz Vissvētāko Jaunavu Mariju, Baznīcas Māti, lai katra kristīgā kopiena kļūtu par mājām, kas atvērtas visiem, veltot uzmanību katram cilvēkam viņa unikalitātē.

Svētā Pētera laukums
Svētā Pētera laukums   (ANSA)
04 maijs 2026, 10:21

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >