Leona XIV pontifikāta gadadiena: ceļojumi, miera iniciatīvas un gana misija

S. Černucio, K. Zeisa, J. Evertovskis – Vatikāns

2025. gada 8. maijā pulksten 18.07 cilvēku pūlis Svētā Pētera laukumā ar gavilēm sagaidīja baltos dūmus, kas pacēlās no Siksta kapelas skursteņa. Pulksten 19.12 kardināls protodiakons paziņoja jaunā pāvesta vārdu: “Habemus Papam… Robertum Franciscum…”. Pulksten 19.23 Roberts Prevosts parādījās uz Svētā Pētera bazilikas lodžijas. Čikāgā dzimušais augustīnietis pieņēma Leona XIV vārdu, kļūstot par 266. apustuļa Pētera pēcteci.

Pirmais pāvests no Amerikas Savienotajām Valstīm vairāk nekā divdesmit gadus pavadīja kā misionārs un dvēseļu gans Peru, bet tieši pirms ievēlēšanas bija Bīskapu dikastērija prefekts. Turklāt viņš ir matemātiķis un kanonisko tiesību speciālists, kā arī apveltīts ar valodu prasmēm. Savā pirmajā uzrunā viņš runāja itāļu, spāņu un latīņu valodā, bet vēlāk viņa sveicieni izskanēja daudzās citās valodās. Vārds "miers" ievadīja viņa pirmo uzrunu, ko viņš iesāka ar augšāmcēlušā Kristus vārdiem “Miers lai ir ar jums”.

Miera politika un diplomātija

Gada laikā pāvests Leons XIV vairākkārt publiski uzstājās pret karu un vardarbību. Jau pirmās "Regina Coeli" lūgšanas laikā viņš izrunāja zīmīgos vārdus: “Lai nekad vairs nebūtu kara”. Tiem sekoja citi aicinājumi panākt mieru, tostarp Svētās Mises laikā Palmu svētdienā, 29. martā, un lūgšanas par mieru vigīlijā, kas notika 11. aprīlī Svētā Pētera bazilikā.

Pastāvīgi iestājoties par mieru, viņš tikās ar "Hezbollah" pārstāvjiem Libānā, kā arī ar Izraēlas prezidentu Īzaku Hercogu un Palestīnas prezidentu Mahmūdu Abāsu. Viņš iestājās par pamieru Gazas joslā un divu valstu risinājumu. Turklāt viņš veica telefonsarunas ar vairāku karojošo valstu vadītājiem, tostarp Vladimiru Putinu, kurš pāvesta Franciska pontifikāta laikā nebija izrādījis nekādu vēlmi sarunāties.

Leons XIV vairākkārt uzsvēra diplomātiskās starpniecības nozīmi "aizkulisēs". Drīz pēc viņa ievēlēšanas Vatikāns piedāvāja organizēt iespējamās miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar pāvestu tikās trīs reizes, no kurām divas — Kastelgandolfo.

Atgriešanās Kastelgandolfo

Pēc divpadsmit gadu pārtraukuma Leons XIV atjaunoja tradīciju izmantot vasaras rezidenci Kastelgandolfo. Tomēr Apustuliskā pils joprojām palika muzeja statusā; tā vietā pāvests apmetās Villa Barberini.

Tur viņš gada laikā regulāri tikās ar žurnālistiem un izteicās par aktuālajiem starptautiskajiem jautājumiem. Pēc ASV uzbrukuma Irānai viņš aicināja Amerikas pilsoņus vērsties pie saviem politiskajiem pārstāvjiem un iestāties pret karu.

Kritiku no ASV, tostarp tieši no prezidenta Donalda Trampa, Leons XIV komentēja atturīgi, nevairoties no konfrontācijas, bet arī to nemeklējot. Lidojuma laikā uz Alžīriju viņš paskaidroja, ka viņa uzdevums ir būt "ganam", nevis "politiķim". Tiešāks viņš bija pēdējo dienu laikā, kad uz Trampa uzbrukumu atbildēja ar vārdiem, ka Baznīca sludina Evaņģēliju – un kritika pret viņu un viņa misiju ir pieļaujama, taču tai vienmēr jābalstās patiesībā.

Ceļojumi uz Āfriku un Tuvajiem Austrumiem

No 13. līdz 23. aprīlim Leons XIV devās savā līdz šim garākajā ārvalstu ceļojumā. Viņš apmeklēja Alžīriju, Kamerūnu, Angolu un Ekvatoriālo Gvineju. Kā viņš pats atklāja žurnālistiem, kļūstot par pāvestu, viņš pirmo vēlējās apmeklēt tieši Āfriku. Taču praktisku apsvērumu dēļ to nebija iespējams īstenot.

Kamerūnā Leons XIV runāja par mieru konflikta skartajos reģionos. Alžīrijā viņš uzsvēra dialogu starp kristiešiem un musulmaņiem. Angolā viņš pievērsās sociālajai nevienlīdzībai un nabadzībai, kāda tur valda, neskatoties uz dabas resursu bagātību. Batas cietumā Ekvatoriālajā Gvinejā viņš runāja par taisnīgumu. Šī ceļojuma laikā notika daudzas augsta līmeņa tikšanās un izskanēja ļoti spēcīgas uzrunas.

Pāvesta pirmais apustuliskais ceļojums notika no 27. novembra līdz 2. decembrim. Tā laikā viņš apmeklēja Turciju un Libānu. Iznikā (Nīkajā) Leons XIV piedalījās pasākumos, kas bija veltīti Nīkajas koncila 1700. gadadienai un vairākkārt tikās ar patriarhu Bartolomeju. Libānā viņš apmeklēja Beirūtas ostu, pieminot 2020. gada sprādzienu.

Jāatzīmē, ka otro ceļojumu Leons XIV veica uz Monako.

Jaunieši un Jubilejas gads

Pāvesta Franciska atklāto Jubilejas gadu Leons XIV noslēdza 2026. gada 6. janvārī, Kunga parādīšanās svētkos. Viens no šī gada spilgtākajiem  notikumiem bija Jauniešu jubileja no 2025. gada 28. jūlija līdz 3. augustam. Pasākumos Romā piedalījās vairāk nekā miljons jauniešu, tostarp vigīlijā un noslēguma misē Tor Vergata laukumā.

17. oktobrī pāvests Ostijā apmeklēja kuģi Med25 Bel Espoir, uz kura kopā atradās dažādu tautību un reliģiju jaunieši, kurus vieno misija iestāties par labāku pasauli.

Prasība izbeigt vardarbību, dialogs un liturģija

Pāvests Leons XIV pirmā gada laikā vairākkārt nosodīja pasaulē pieaugošo vardarbību. Savā uzrunā ROACO pilnsapulces laikā viņš to nosauca par “velnišķīgu”, nosodot “šķelšanās un atriebības loģiku”, ieroču tirdzniecību, kas kavē skolu un slimnīcu celtniecību, kā arī “viltus bruņošanās propagandu”. Šajā jautājumā ļoti nozīmīgs ir viņa vēstījums 59. Pasaules miera dienā.

Bez tam “dialogs” ir vārds, kas šajā pirmajā pontifikāta gadā, iespējams, visbiežāk izskanēja Leona XIV uzrunās, homīlijās un pārdomās. Viņš aicināja veikt dialogu arī Baznīcas iekšienē, lai pārvarētu "polarizāciju", kas rada brūces Baznīcas miesā. Tas attiecas uz nesaskaņām saistībā ar Vetus Ordo. Kā pāvests rakstīja vēstulē Francijas bīskapiem, viņš ir noraizējies par šīm nesaskaņām, taču reizē viņš aicināja meklēt “konkrētus risinājumus”, kas ļautu ar šo seno ritu saistītos cilvēkus iekļaut atbilstoši Vatikāna II koncila vadlīnijām liturģijas jomā.

Liturģija bija arī viens no ārkārtas konsistorija tematiem. Konsistorijs notika 7. un 8. janvārī. Tā laikā Leons XIV tikās ar vairāk nekā 170 kardināliem, lai apspriestu Baznīcas nākotnes jautājumus. Īpaši tika diskutēts par sinodalitāti, evaņģelizāciju un liturģiju. Nākamā tikšanās plānota jau jūnija beigās.

Migrācija un sociālie jautājumi

Aizvadītā gada laikā Leons XIV vairākkārt pievērsās migrantu un sociāli nelabvēlīgā situācijā esošo cilvēku stāvoklim. Tikšanās laikā ar Tautas kustībām viņš asi vērsās pret to, kā daudzas valstis izturas pret bēgļiem.

Viņš paziņoja, ka 2026. gada 4. jūlijā – Amerikas Neatkarības dienā – apmeklēs Lampedūzu. No 6. līdz 12. jūnijam notiks ceļojums uz Spāniju, kura laikā pāvests apmeklēs Madridi, Barselonu, Grankanāriju un Tenerifi.

2025. gada 4. oktobrī Leons XIV publicēja savu pirmo apustulisko mudinājumu Dilexi te. Tajā viņš pievēršas tādiem jautājumiem kā nabadzība, ekonomiskā nevienlīdzība, vardarbība pret sievietēm, bads un izglītības trūkums.

Ekumenisms un vide

Pagājušā gada 23. oktobrī Leons XIV karaļa Čārlza III un karalienes Kamilas klātbūtnē Siksta kapelā vadīja ekumēnisko lūgšanu, kas bija veltīta radītās pasaules aizsardzībai.

Šī gada 27. aprīlī pāvests pieņēma audiencē anglikāņu Baznīcas vadītāju Sāru Malaliju. Viņš atgādināja par oficiālā dialoga sākumu starp katoļu un anglikāņu Baznīcu pirms sešdesmit gadiem.

Ceļojumi pa Itāliju un reformas Vatikānā

Pontifikāta pirmajā gadā notika aptuveni 50 vispārējās audiences, ap simts privātu un publisku audienču, kā arī 60 Svētās Mises. 20. novembrī Leons XIV piedalījās Itālijas Bīskapu konferences pilnsapulcē Asīzē un lūdzās pie svētā Franciska kapa. 2026. gadā plānoti vēl citi braucieni pa Itāliju – uz Ačeru, Pāviju, Rimini un atkal Asīzi. Ievēlēšanas gadadienā, 8. maijā, pāvests devās uz Pompejiem un Neapoli.

Vatikānā Leons XIV veica vairākas izmaiņas personāla sastāvā. Viņš iecēla jaunus prefektus, reformēja daļu no Vatikāna finanšu pārvaldes un publicēja jaunas Romas kūrijas normas.

Nākotnes perspektīva

Pēc pirmā pontifikāta gada jau iezīmējas vairāki prioritārie virzieni: starptautiskā miera diplomātija, misionārā gultne, īpaša vērība sociālajiem jautājumiem un iekšējā dialoga veicināšana Baznīcā. Turpmāk gaidāmi citi tālāki starptautiskie ceļojumi, tostarp, kā viņš pats norādīja, lidojums uz Latīņameriku, kā arī drīza viņa pirmās enciklikas publicēšana.

Taču apustuļa Pētera pēcteča galvenā misija ir pestīšanas vēsts sludināšana – atklāt pasaulei, ka Kristus ir Dieva Dēls, ka Viņš ir patiess Dievs un patiess cilvēks; atklāt, kā mums saka pats Jēzus, ka “Dievs tā mīlēja pasauli, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas uz Viņu tic, nepazūd, bet iegūst mūžīgo dzīvību” (Jņ 3, 16).