Pāvests

Leons XIV: pasaulei vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga cerība

28. maijā Leons XIV pieņēma audiencē Evaņģelizācijas dikastērija rīkotās plenārsēdes dalībniekus. Savā uzrunā viņš norādīja uz Rietumos plaši izplatīto reliģisko vienaldzību, kas atbildes uz neatrisinātajiem dzīves jautājumiem deleģē “tehnoloģiskajai kultūrai”. Pāvests aicināja Baznīcu ar atjaunotu drosmi sludināt pasaulē Evaņģēliju un sniegt ticības liecību, jo ticība spēj atgriezt cilvēka dzīvei jēgu un vērtību.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Atrisināt mūsdienu “ticības krīzi” var šķist viegli, uzticot cilvēka svarīgos eksistenciālos jautājumus tehnoloģijām. Tomēr, kad cilvēku pārpludina “hipermediālās un patērētāju sabiedrības” piedāvājumi, kas galu galā atšķaida Evaņģēliju, reducējot to līdz “vienam no daudzajiem viedokļiem”, gara sausums nešķiet mazināmies. Tā vietā, vajadzētu norādīt uz Evaņģēliju kā “ceļu, kas piešķir dzīvei jēgu” un atklāj cerību.

Būt cerības lieciniekiem

Pāvests atzina, ka pasaule šodien “vairāk nekā jebkad agrāk slāpst pēc cerības. Tā vēlas dzīvot mierā un pārliecībā, ka centieni veidot Dieva bērnu cienīgu pilsētu ir ne tikai iespējami, bet arī reāli, jo tos caurvij cerība, kas piedāvā patiesus, nevis iluzorus mērķus”. “Tāpēc nepārtrauksim šo sludināšanu, kuru balsta Kunga Jēzus solījums palikt kopā ar mums vienmēr,” mudināja Svētais tēvs. “Tā kļūst redzama liecībā, ko esam aicināti sniegt, lai mēs būtu Viņa vārdam uzticīgi mācekļi (sal. Mt 28,18-20).”

Tieši cerība bija Jubilejas gada tēma. Tā laikā, kā jau ziņots, Romu apmeklēja vairāk nekā 33 milj. svētceļnieku. Šis skaitlis izskanēja arī šodienas tikšanās ar Evaņģelizācijas dikastērija – Pasaules evaņģelizācijas fundamentālo jautājumu sekcijas – dalībniekiem laikā.

Nenovērtēt par zemu ticības krīzi

Uzrunas turpinājumā Leons XIV norādīja, ka evaņģelizācija ir visas universālās Baznīcas un dažādu vietējo kopienu darbības pamatnosacījums. Tikai tādā veidā Baznīca var no jauna atklāt sevi visā “savā skaistumā” un būt pilnībā ticama. Pāvests piebilda, ka Evaņģēlija sludināšana, kas iedvesmo cerību, nav “utopisks priekšlikums”, bet gan “liecība, kas piesaista, jo atklāj aicinājumu uz mīlestību un patiesību.

“Mēs nevaram neņemt vērā to, ka, īpaši Rietumu valstīs, ticības krīze kopā ar citiem sociāli kulturāliem faktoriem ir izraisījusi plaši izplatītu reliģisko vienaldzību,” teica Romas bīskaps. “Daudziem ticība vairs nešķiet svarīga viņu dzīvē. Pamata briesmas, kas ne vienmēr tiek uztvertas visā to nopietnībā, ir tādas, ka var pietrūkt elpas tam, kas ir visnotaļ cilvēcisks, proti, jēgas meklējumiem. Lielie eksistenciālie jautājumi paliek bez atbildes, kamēr vēršas plašumā tehnoloģiskā kultūra, kurai vajadzētu atbildēt uz visām vajadzībām.”

Evangelii gaudium kā kompass

Pēc tam Leons XIV atgādināja, ka tas, kas spēj atgriezt cilvēka dzīvei pilnīgu jēgu un vērību, ir sastapšanās ar Jēzu. Baznīca ir saņēmusi no Kunga uzdevumu atklāt visiem Jēzu, un neviens to nevar aizstāt šajā uzdevumā, kas ir ārkārtīgi nepieciešams un steidzams, jo tikai tādā veidā var “nodrošināt cilvēces nākotnei drošus pamatus”. Šajā ziņā joprojām “izšķirošs atskaites punkts” ir pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums Evangelii gaudium, kas “visu pārorientē uz kerigmu kā kristīgās un ekleziālās identitātes sirdi”. “Tāpēc es aicinu arī jūs atgriezties pie Evangelii gaudium savā darbā visos līmeņos, lai veicinātu kristocentrisku un kerigmātisku misiju, kas dzimst no satikšanās ar Kristu, kura spēj pārveidot dzīvi,” teica Leons XIV.

Jauniešu garīgie meklējumi

Pāvests atzina, ka mūsdienu jauniešu vidū ir vērojams “spēcīgs pieprasījums pēc garīguma”. Tas īpaši skaidri izpaudās viņiem veltītās jubilejas laikā. “Jaunajai paaudzei nav aizspriedumu pret Evaņģēliju,” viņš sacīja, “gluži pretēji, daudzi, kad to no jauna atklāj, vēlas iepazīt labāk, jo jūt, ka tajā meklējams laimes noslēpums”. Leons XIV klātesošajiem atgādināja, ka evaņģelizācija nepaļaujas “uz struktūru efektivitāti”, “sociālo nozīmīgumu” vai “konsensu, ko var saņemt kādā brīdī”. “Tas, kas joprojām ir būtisks, ir drīzāk uzticēšanās Svētā Gara vadībai, sekošana Viņa norādītajiem ceļiem,” lai vestu cilvēkus pie Kristus, pie Viņa pestījošā vārda un Viņa mīlestības, kas atjauno dzīvi.

Hipermediālās sabiedrības problēmas

Nest Jēzus vēsti pasaulē, kā norādīja Leons XIV, šodien nozīmē saskarties ar dinamiku, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo paaudžu pieredzes, līdz pat tādam mēram, ka dažos pasaules reģionos ir pat pārtraukta ticības nodošana tālāk. “Šīs situācijas cēloņi ir zināmi un daudzveidīgi; tomēr jaunajās paaudzēs tas rada garīgu ‘nabadzību’, motivācijas un instrumentu trūkumu, lai pilnīgā brīvībā nonāktu līdz tādas ticības briedumam, kas piešķir dzīvei jēgu,” teica pāvests.

Tam pretī stājas kristīgās kopienas dzīves “daudzskaitlīgās un daudzveidīgās” izpausmes, kas ieklausās un veido dialogu ar jaunajām paaudzēm: “Tā kultūras gaisotne, kas valda hipermediālajā un patērētāju sabiedrībā, mazina spēju pacietīgi mācīties un ar pūlēm, neatlaidīgi un kritiskā garā veikt personīgu patiesības meklējumu ceļu. Pastāv risks, ka ikviena ziņa varētu tikt uztverta kā viens no daudzajiem viedokļiem.”

Dieva uzrunāti cilvēki

Uzrunas noslēgumā pāvests norādīja, ka līdz ar to ticība vispirms tiek nodota tālāk caur satikšanos, caur prieku un dzīvi saskaņā ar Evaņģēliju. “Kristietību noteikti nevar padarīt pievilcīgu, izšķīdinot tās saturu un mīkstinot tās prasības, bet gan pazemīgi un drosmīgi liecinot par ‘ceļu, patiesību un dzīvību’”, proti, Jēzu, kurš “ir atgriezis un svētdarījis tik daudzus cilvēkus.”

Citējot pāvestu Benediktu XIV, Leons XIV atgādināja, ka šajā laikā mums ir vajadzīgi cilvēki, “kuri ar apgaismotu un izdzīvotu ticību padarītu Dievu ticamu šajā pasaulē”. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kuriem ir pieskāries Dievs, lai tādā veidā Viņš varētu “atgriezties cilvēku vidū”. Tāpēc svēta dzīve ir joprojām “vispārliecinošākā kristīgās ticības skaistuma forma”.