Pāvests uzrunā Kamerūnas valsts autoritātes un sabiedrības parstāvjus
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Dzīvojam laikā, kurā izplatās apātija un nevarības izjūta tiecas paralizēt atjaunotni, ko dziļi izjūt tautas,” teica pāvests. “Cik lielas ir slāpes pēc taisnības! Cik lielas slāpes pēc piedalīšanās, dalīšanās uzskatos, drosmīgām izvēlēm un miera,” viņš turpināja, atklājot, ka vēlas sasniegt visu cilvēku, jo īpaši jauniešu sirdis. Jaunieši ir aicināti piešķirt formu, tajā skaitā politisko, vienlīdzīgākai pasaulei.
Pastāstījis, ka vēlas stiprināt draudzības un sadarbības saiknes starp Kamerūnu un Svēto Krēslu, Leons XIV atgādināja par savu priekšteču – svētā Jāņa Pāvila II un Benedikta XVI vizīti Kamerūnā. “Zinu, ka šie brīži ir atstājuši pēdas jūsu valsts vēsturē un bijuši par pamudinājumiem dzīvot kalpojuma, vienotības un taisnības garā,” teica pašreizējais pāvests. Viņš jautāja, kādā veidā Vārds, kas šeit tika sludināts, ir nesis augļus un kas vēl ir jādara?
Svētais tēvs atzīmēja, ka tāpat kā daudzas nācijas, arī Kamerūna piedzīvo sarežģītus pārbaudījumus. Spriedze un vardarbība, kas ir skārusi dažus reģionus, ir izraisījusi dziļas ciešanas – zaudētas dzīvības, izkaisītas ģimenes, bērniem ir tikusi atņemta izglītības iespēja, bet jauniešiem nākotnes perspektīva. Šādu dramatisku situāciju priekšā Leons XIV šī gada sākumā aicināja visu cilvēci atteikties no vardarbības un kara loģikas un apskaut mieru, kas balstās uz mīlestības un taisnības. “Šim mieram ir jābūt atbruņotam – tādam, kas nav balstīts uz bailēm, draudiem un bruņošanos. Tam ir jābūt arī atbruņojošam, proti, spējīgam atrisināt konfliktus, atvērt sirdis un raisīt uzticību, empātiju un cerību. Mieru nevar reducēt līdz lozungam, tas ir jāiemieso personīgajā un institucionālajā dzīvesveidā, kas atsakās no jebkādas vardarbības formas,” paskaidroja pāvests.
“Miers ir Dieva dāvana, kas attīstās pacietīgā un kolektīvā darbā,” turpināja Leons XIV. “Tā ir visu, pirmajā vietā civilo autoritāšu atbildība. Valdīt, nozīmē mīlēt savu zemi un arī kaimiņu zemes. Arī uz starptautiskajām attiecībām attiecas bauslis: mīli savu tuvāko kā sevi pašu! Valdīt, nozīmē patiešām uzklausīt pilsoņus, cienīt viņu intelektu un viņu spēju dot ieguldījumu, piedāvājot ilgstošus problēmu risinājumus.”
Pāvests augsti novērtēja dažādu apvienību, sieviešu un jauniešu organizāciju, arodbiedrību, humanitāro nevalstisko organizāciju, tradicionālo un reliģisko līderu devumu sociālā miera labā. Viņi ir pirmie, kas steidzas palīgā, kad izraisās konflikti. Viņi ir tie, kuri palīdz bez mājām palikušajiem, atbalsta cietošos, veic dialogu. Viņu tuvums teritorijai palīdz saprast konfliktu dziļākos cēloņus un noteikt adekvātas atbildes. Bez tam, civilā sabiedrība palīdz audzināt sirdsapziņas, veicināt dialoga kultūru un cienīt atšķirības.
Svētais tēvs īpaši izcēla sieviešu lomu. Viņš izteica nožēlu, ka viņas, diemžēl, ir pirmie aizspriedumu un vardarbības upuri un tomēr tās paliek par nenogurdināmām miera kaldinātājām. Sieviešu devums izglītībā, vidutājībā un sociālā audekla rekonstrukcijā ir neaizvietojams un tas kalpo par bremzi korupcijai un varas pārkāpumiem. Arī šo iemeslu dēļ pāvests aicināja atzīt viņu balsi lēmumu pieņemšanas procesos.
Turpinot uzrunu Kamerūnas valsts autoritātēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, pāvests norādīja uz caurspīdīgumu sabiedrisko resursu pārvaldīšanā un tiesiskas valsts respektu kā būtiskiem elementiem, lai atgūtu uzticību. “Publiskās autoritātes ir aicinātas būt par tiltu un nekad par šķelšanās faktoru, arī tur, kur šķiet valdām nedrošība. Drošība ir prioritāte, taču tā vienmēr ir jāpanāk respektējot cilvēktiesības, apvienojot stingrību un cēlsirdību, un īpašu uzmanību veltot vājākajiem. Patiess miers dzimst tad, kad katrs jūtas pasargāts, uzklausīts un cienīts, un kad likums kalpo kā drošs aizsargs pret bagātākā un spēcīgākā patvaļu,” teica Leons XIV.
Lai valdītu miers un taisnība, Svētais tēvs aicināja saraut korupcijas ķēdes, kas izkropļo autoritāšu vaigu un atņem tām autoritāti. “Ir jāatbrīvo sirds no tiekšanās pēc peļņas, kas ir elkdievība. Patiesa peļņa ir cilvēka integrāla attīstība, jeb līdzsvarota visu to aspektu izaugsme, kuri dzīvi uz šīs zemes padara par svētību,” norādīja pāvests.
Runājot par Kamerūnas cilvēkresursiem, Leons XIV īpaši izcēla jauniešus, viņu enerģiju un radošumu. Viņš aicināja ieguldīt viņu izglītībā, formācijā un uzņēmējdarbībā, norādot, ka tas ir vienīgais veids, lai apstādinātu jauno talantu aizplūšanu uz citiem planētas reģioniem, kā arī, lai cīnītos ar narkomānijas, prostitūcijas un apātijas postu. Tajā pašā laikā pāvests atzina, ka daudziem jaunajiem kamerūniešiem netrūkst dziļa garīguma, kas pretojas tirgus loģikai. “Reliģiskās tradīcijas, ja tās nesaindē fundamentālismi, dod iedvesmu miera, taisnīguma, piedošanas un solidaritātes praviešiem,” teica Leons XIV. Viņš norādīja, ka veicinot starpreliģiju dialogu un iesaistot reliģiskos līderus mediācijas un izlīgšanas iniciatīvās, politika un diplomātija var iemantot morālos spēkus, kas spēj novērst spriedzi, radikalizāciju un veicināt savstarpējas cieņas un respekta kultūru.
Svētais tēvs apliecināja, ka Baznīca Kamerūnā ar savu izglītības, veselības aprūpes un karitatīvo darbu vēlas turpināt kalpot visiem pilsoņiem bez izņēmuma. Tā vēlas sadarboties ar civilajām autoritātēm un ar visiem šīs nācijas dzīvajiem spēkiem, lai veicinātu cilvēku cieņu un izlīgšanu. Tur, kur ir iespējams, tā vēlas atvieglot sadarbību ar citām zemēm un pasaulē izkaisīto kamerūniešu saikni ar savām izcelsmes kopienām.
Uzrunas noslēgumā pāvests novēlēja, lai Dievs svētī Kamerūnu, tās vadītājus, iedvesmo pilsonisko sabiedrību, apgaismo diplomātiskā korpusa darbu un visai kamerūniešu tautai – kristiešiem un nekristiešiem, politiski atbildīgajiem un pilsoņiem, pieņemt Dieva valstību, kopā ceļot taisnības un miera nākotni.
