Pāvests Ekvatoriālajā Gvinejā: tikšanās ar valsts vadītājiem, diplomātiem un sabiedrības pārstāvjiem
Tiekoties ar valstiskajām autoritātēm, diplomātiem un civilās sabiedrības pārstāvjiem valsts prezidenta pilī, Leons XIV apliecināja, ka viņš šeit ir ieradies, lai stiprinātu ticībā un sniegtu mierinājumu šīs zemes tautai straujo pārmaiņu laikā.
Viesis atzīmēja, ka šeit ir paveikts iespaidīgs projekts, proti, ir uzcelta jauna pilsēta, kas pirms dažiem mēnešiem ir kļuvusi par jauno valsts galvaspilsētu. Tā ir nosaukta par “Ciudad de la Paz” (Sjudada de la Pasa) – vārdā, kurā, šķiet, atbalsojas bibliskās Jeruzalemes tēls. Pāvests novēlēja, lai šis lēmums katra cilvēka sirdsapziņai uzdod jautājumu par to, kādai pilsētai viņš vēlas kalpot.
Svētais Augustīns uzskatīja, ka kristiešus Dievs aicina apdzīvot šīszemes pilsētu ar sirdi un prātu, kas ir pavērsti pretim debesu pilsētai, kas ir viņu īstā dzimtene. Pāvests atzīmēja, ka ir svarīgi, lai cilvēks saskata atšķirību starp to, kas ilgst un to, kas paiet, būdams brīvs no netaisnīgi iegūtām bagātībām un no uzkundzēšanās ilūzijas. Dzīvodams šīszemes pilsētā, kristietis nav atrauts no politiskās pasaules un iedvesmojoties no Svētajiem Rakstiem, viņš cenšas piemērot kristīgo ētiku civilajā pārvaldē.
Leons XIV apliecināja, ka šodien Baznīcas Sociālā mācība kalpo par palīgu katram, kurš vēlas stāties pretim “jaunajām lietām”, kuras destabilizē planētu un cilvēku sadzīvi, vispirms meklējot Dieva valstību un Viņa taisnību. Tā ir būtiska Baznīcas misijas sastāvdaļa: dot ieguldījumu sirdsapziņu izglītošanā ar Evaņģēlija sludināšanu, morālo kritēriju un autentisku ētisko principu piedāvājumu, respektējot katra indivīda brīvību un tautu, kā arī to valdību autonomiju. Baznīcas sociālās mācības mērķis ir izglītot, kā risināt problēmas, kuras ikreiz atšķiras, jo katra paaudze nāk ar jauniem izaicinājumiem, jauniem sapņiem un jauniem jautājumiem.
Salīdzinot mūsu laiku ar to, kurā pāvests Leons XIII uzrakstīja encikliku “Rerum novarum” – “Jaunās lietas”, šodien sociālās netaisnības jaunā seja ir atstumšana. Leons XIV atzīmēja, ka plaisa starp “nelielo minoritāti”, kas sastāda 1,1% un milzīgo daudzumu citu planētas iedzīvotāju, ir padziļinājusies dramatiskā veidā. “Runājot par atstumšanu, atrodamies paradoksa priekšā,” norādīja Leons XIV. Zemes, pārtikas, mājokļa un cienīga darba trūkums pastāv līdzās jaunajām tehnoloģijām, kas visur izplatās caur globalizētiem tirgiem. Viedtālruņi, sociālie tīkli un pat mākslīgais intelekts ir pieejams miljoniem cilvēku, ieskaitot nabadzīgos. Rezultātā civilo autoritāšu un labas politikas neatliekams uzdevums ir novērst šķēršļus cilvēka integrālai attīstībai, kuras pamatprincipi ir universālā labumu sadale un solidaritāte.
Pāvests teica, ka nav iespējams noslēpt, piemēram, ka straujā tehnoloģiju attīstība ir paātrinājusi spekulāciju, kas saistīta ar izejvielām un kas šķiet aizmirstam tādas būtiskas prasības, kā radītā aizsardzība, vietējo kopienu tiesības, darba cieņa un rūpes par sabiedrības veselību. Leons XIV atgādināja, ka šodien vairāk, nekā agrāk ir redzams, ka bruņoto konfliktu izplatība lielā mērā ir atkarīga no naftas un citu dabas resursu kolonizācijas, neievērojot starptautisko likumu un tautu pašnoteikšanos.
Pieredze rāda, ka jaunās tehnoloģijas pirmkārt tiek izgudrotas un izmantotas kara mērķiem, nevis visu cilvēku iespēju izaugsmei. Pāvests brīdināja, ka tad, ja nekas nemainīsies, uzņemoties politisko atbildību un nerespektējot starptautiskās institūcijas un vienošanās, cilvēces liktenis var pieņemt traģisku pavērsienu. Dievs to nevēlas. Viņa svēto Vārdu nedrīkst profanēt ar gribu uzkundzēties, valdīt pār citiem un tos diskriminēt. Visvairāk to nedrīkst piesaukt, lai attaisnotu izvēles un darbības, kas nes nāvi.
“Jūsu zeme ir jauna,” teica Leons XIV. “Esmu pārliecināts, ka Baznīcā radīsiet palīdzību, lai veidotu brīvas un atbildīgas sirdsapziņas, ar kurām kopā iet pretim nākotnei. Pasaulē, ko ir ievainojusi varaskāre, tautas ir izsalkušas un izslāpušas pēc taisnības. Ir jāciena tas, kurš tic mieram un uzdrošinās īstenot “pretstraumes” politiku, kuras centrā ir kopējais labums.”
Pāvests aicināja nebaidīties no jaunām vīzijām un no tāda izglītības modeļa, kas jauniešiem piešķir telpu un uzticamību. “Dieva pilsēta, miera pilsēta, ir jāpieņem kā dāvana no augšienes, uz kurieni vērst mūsu ilgas un katru resursu,” teica Svētais tēvs. “Prezidenta kungs, dāmas un kungi, iesim kopā ar gudrību un cerību pretim Dieva pilsētai, kas ir miera pilsēta,” uzrunas noslēgumā aicināja Ekvatoriālās Gvinejas viesis.
