Pāvests: "Ar savu dzīvi lieciniet par ticību, kas atpestī!"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētais tēvs komentēja fragmentu no Apustuļu darbu grāmatas. Bagāts Etiopijas ķēniņienes pilnvarnieks, izglītots cilvēks, taču tāds, kuram laupīta brīvība, atgriežas no Jeruzalemes Āfrikā, kas viņam ir kļuvusi par kalpošanas vietu svešai varai. Tikšanās ar diakonu Filipu viņu pārveido. No neizprotoša Svēto Rakstu lasītāja viņš kļūst par to dalībnieku, pieņem Kristību un iegūst jaunu, brīvu dzīvi Kristū. Leons XIV uzsvēra, ka tādējādi Svētie Raksti ienāk katra cilvēka atpestīšanas vēsturē, jo īpaši tā, kurš ir apspiests. Pāvests teica:
“Kopā mēs lasām Svētos Rakstus kā Baznīcas kopīgo labumu, vadoties pēc Svētā Gara, kurš ir iedvesmojis to uzrakstīšanu un apustulisko Tradīciju, kas ir saglabājusi un izplatījusi tos pa visu zemi”.
Pievērsies mannas tēlam tuksnesī, Leons XIV atzīmēja, ka šo Dieva nodoma seno zīmi “nomaina jaunās un mūžīgās Derības noslēpums Euharistija”. No mannas pārtika ceļojošā tauta, taču tā nedeva mūžīgo dzīvi. Savukārt, Kristus, kurš nokāpis no debesīm, sevi dod par barību un tas, kurš Viņu ēd, dzīvos mūžīgi. Katra Svētā Mise ir dalība Jēzus Lieldienās, kas atbrīvo no grēka verdzības. Šajā sakarā pāvests citēja svēto Ambroziju, kurš ir teicis: “Ja tevi apspiež netaisnība, Viņš ir taisnība; ja tev ir nepieciešama palīdzība, Viņš ir spēks; ja tu baidies no nāves, Viņš ir dzīvība; ja ilgojies pēc debesīm, Viņš ir ceļš; ja atrodies tumsā, Viņš ir gaisma”.
Aicinot izvairīties no “individuālistiskām skumjām”, kas izriet no pašapmierinātas un egoistiskas sirds, Leons XIV atsaucās uz sava priekšgājēja Franciska teikto enciklikā “Evangelii gaudium” (1): “Kad iekšējā dzīve apstājas pie personīgajām interesēm, tajā nepaliek vietas ne citiem, ne nabagiem, ne Dieva balsij.” Tieši Kunga mīlestība, nevis personīgie spēki palīdz kalpot patiesībai un solidaritātei.
Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs vērsās pie visas Ekvatoriālās Gvinejas Baznīcas ar aicinājumu turpināt pirmo Jēzus mācekļu misiju:
“Kopā lasot Evaņģēliju, esiet dedzīgi tā sludinātāji, kāds bija diakons Filips. Kopā svinot Euharistiju, ar savu dzīvi lieciniet par ticību, kas atpestī, lai Dieva Vārds kļūst par labo maizi visiem!”
