Pāvests Angolā: "Meklēt ne tikai dienišķo, bet arī dzīvības maizi!"

Inese Šteinerte - Vatikāns

Kad Dieva Dēls kļuva Cilvēks, Viņš veica daiļrunīgus žestus, lai pildītu Tēva gribu. Jēzus atgrieza redzi aklajiem, runas spējas mēmajiem, cilvēku izsalkumu remdēja pavairojot maizi un zivis. Kad ļaudis dzirdēja par šiem Viņa veikumiem, tie devās Jēzu meklēt. Pāvests atzīmēja, ka Kungs no savas puses redz mūsu sirdis un prasa, vai mēs Viņu meklējam, lai pateiktos, vai personīgo izdevību dēļ, aprēķina, vai mīlestības vadīti. Svētais tēvs teica:

“Viņa vārdi atklāj to nodomus, kuri vēlas ar Viņu tikties nevis kā ar personu, bet, lai Viņu izmantotu. Cilvēku pūlis Jēzū saskata instrumentu priekš citiem, jeb pakalpojumu dalītāju. Ja Viņš tiem nedotu ēst, Viņa žesti un mācība neizsauktu viņos interesi. Tas notiek tad, kad īsta ticība tiek nomainīta pret māņticīgu tirgošanos, kur Dievs tiek uztverts kā elks, kas ir vajadzīgs tikai tad, kad Viņš nes labumu  un ja nes labumu”.

Pat visbrīnišķīgākās Dieva dāvanas pārtop par pretenziju, vai pat “izspiešanu” no to saņēmējiem.

“Evaņģēlija stāsts ļauj mums saprast, ka pastāv nepareizi Kristus meklējumu iemesli, it sevišķi, kad Viņš tiek uzskatīts par sava veida guru, vai talismanu. Jēzus pret mums izturas citādi. Viņš neatgrūž šos nepatiesos meklētājus, bet virza tos uz atgriešanos. Viņš nepadzen pūli, bet aicina uzzināt, kas pulsē tā sirdī. Kristus sauc mūs uz brīvību. Viņam nav vajadzīgi ne kalpi, ne klienti. Viņš meklē brāļus un māsas, kuriem veltīt visu sevi”.

Pāvests apliecināja, ka Kungs mūs vada, lai mēs iemācītos meklēt ne tikai dienišķo maizi, bet arī dzīvības maizi, kas varēs mūs pabarot vienmēr. Viņš nemitīgi piemēro savus soļus mūsējiem, lai mēs varētu Viņam sekot. Kristus dod mums orientieri un spēku ceļā un runa ir par “Baznīcas” ceļu. Pāvests sacīja:

“Pateicoties jaunās dzīvības maizei, kurā šodien dalāmies, mēs varam iet pa visas Baznīcas ceļu, kuras mērķis ir Dieva valstība, kuras gaisma ir ticība, bet dvēsele – mīlestība.”