Pāvests: tas, kurš paklausa Dievam, kļūst iekšēji brīvs

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Homīlijā Leons XIV pievērsa uzmanību kontrastam starp prieku, ar kādu šī apgabala ticīgie pulcējās, lai piedalītos viņa svinētajā Euharistijā, un sāpēm un bēdām, kas nospiež sirdis ikdienas dzīves apstākļu dēļ, ar kuriem tie saskaras.

“Prieks, kas pavada jūsu liturģiju un izverd no lūgšanas, ir jūsu uzticēšanās Dievam zīme, jūsu nesatricināmās cerības zīme, jūsu centienu būt uzticīgiem Tēva mīlestībai zīme – Tēva, kurš ir tuvu un ar līdzjūtību raugās uz savu bērnu ciešanām,” sacīja pāvests.

Viņš atzina, ka ir ļoti daudz iemeslu un situāciju, kas sāpina sirdi un izraisa skumjas. Šī reģiona iedzīvotāji nevar sagaidīt savu cerību piepildījumu – mieru un izlīgšanu, nākotni, kurā tiktu cienīta ikviena cilvēka cieņa un ikvienam tiktu nodrošinātas pamattiesības. Šīs cerības apdzēš daudzās problēmas: dažādi nabadzības veidi, īpaši pārtikas krīze, morālā un sociālā krīze, politiskā korupcija, kas kavē institūciju un struktūru attīstību, nopietnas problēmas izglītības un veselības aprūpes jomā, ievērojama jauniešu migrācija uz ārzemēm.

Pie iekšējām problēmām, kuras bieži vien vairo naids un vardarbība, pievienojas arī no ārpuses nodarītais kaitējums, ko rada tie, kuri joprojām visādi mēģina izmantot un aplaupīt Āfrikas kontinentu. Tas viss rada risku, ka cilvēki jutīsies vēl bezpalīdzīgāki un galīgi zaudēs uzticību.

“Taču tagad ir pienācis laiks pārmaiņām,” uzsvēra Leons XIV. “Ir pienācis laiks pārveidot šīs zemes vēsturi. Šodien, nevis rīt; tagad, nevis nākotnē. Ir pienācis laiks atjaunot, no jauna izveidot vienotības mozaīku, apvienojot valsts un kontinenta daudzveidību un resursus, veidojot sabiedrību, kurā valdītu miers un izlīgšana.”

Ieilgusī smagā situācija rada roku nolaišanas un bezspēcības risku. “Taču,” uzsvēra pāvests, “pat ja mēs neceram ne uz kādiem jaunumiem, Kunga Vārds paver jaunas iespējas, izraisa pārmaiņas un dziedina, jo spēj aizkustināt sirdi, satricināt ierasto lietu kārtību un padarīt mūs par aktīviem pārmaiņu līdzdalībniekiem.” Pāvests aicināja paturēt prātā, ka Dievs var visu atjaunot.

“Dievs visu dara jaunu. Dievs mūs dara par drosmīgiem cilvēkiem, kas spēj mest izaicinājumu ļaunumam un radīt labo,” sacīja Leons XIV, atsaucoties uz šīs dienas Svētās Mises lasījumu no Apustuļu darbiem, kur apustulis Pēteris drosmīgi saka, ka Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem (sal. Apd 5, 29). Paklausīt Dievam nenozīmē pakļauties vai atteikties no savas brīvības, gluži pretēji, paklausība Dievam mūs atbrīvo, jo tas, kurš paklausa, uztic Viņam savu dzīvi un ļauj Viņa vārdam iedvesmot savas domas un darbus. Homīlijas noslēgumā pāvests uzsvēra:

“Tas, kurš vairāk paklausa Dievam nekā cilvēkiem, kurš nepakļaujas cilvēciskai un laicīgai domāšanai, tas atrod savu iekšējo brīvību, spēj saskatīt labā vērtību un nesamierinās ar ļaunumu, atrod dzīvības ceļu, kļūst par miera un brālības veidotāju. Tikai Dievs atbrīvo, tikai Viņa Vārds atver brīvības ceļus, tikai Viņa Gars mūs padara par jauniem cilvēkiem, kas spēj mainīt savu valsti.”

Noslēdzot homīliju, Romas bīskaps apliecināja, ka šīs zemes iedzīvotājus pastāvīgi pavadīs savās lūgšanās, un uzticēja tos Vissvētākās Jaunavas Marijas, Apustuļu Karalienes un Baznīcas Mātes, aizbildniecībai.