"Mīlestības civilizācijas zīme" – Leons XIV apmeklē psihiatrisko slimnīcu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Slimnīcas direktors Beširs Bens Hadžs Ali, sveicot pāvestu, runāja par “neredzamajām brūcēm”, kas skar ne tikai slimos cilvēkus, bet arī viņu ģimenes un visas kopienas. Viņš uzsvēra, ka garīga saslimšana nav ne vājums, ne iemesls kaunam, bet gan izaicinājums, kas prasa solidaritāti, zināšanas un ticību.
“Patiesi cēla sabiedrība ir nevis tā, kas slēpj savu vājumu, bet gan tā, kas to ieskauj ar mīlestību,” viņš teica, piebilstot, ka pati Kristus vietnieka klātbūtne ir “terapeitisks akts”. Slimnīcas direktors arī pauda cerību, ka pāvesta tikšanās ar slimajiem pavērs jaunu posmu garīgo slimību uztverē – lielākas līdzjūtības un lielāka sociālā taisnīguma posmu.
Pacientu vārdā runāja Pedro Selestino Nzerems Koose, kurš pateicās pāvestam par viņa klātbūtni. Tā “kļuva par gaismas staru” slimnieku dzīvēs, kuras bieži ir ciešanu iezīmētas. “Mēs esam vīrieši un sievietes, kuriem ir garīgās veselības problēmas, un nereti saskaramies ar diskrimināciju un sociālu atstumtību,” viņš sacīja.
Izsakot Svētajam tēvam pateicību, viņš uzsvēra, ka pāvests pacientiem ir atnesis īpašu dāvanu: cerību. Viņa vizīte slimniekiem atgādināja, ka viņi nav vieni, ka viņus redz, ievēro un uzklausa, un ka viņi ir pelnījuši mīlestību, cieņu un aprūpi.
Leons XIV, uzrunājot klātesošos, atzina, ka viņu īpaši aizkustināja vārdi: “Paldies, ka mīlat mūs tādus, kādi mēs esam.” “Dievs mīl mūs tādus, kādi mēs esam. Patiesībā, tikai Dievs mūs mīl pilnīgi tādus, kādi mēs esam,” uzsvēra pāvests. “Bet ne tādēļ, lai mēs tādi paliktu. Dievs negrib, lai mēs būtu slimi, lai mēs visu laiku ciestu. Dievs vēlas mūs dziedināt. Jēzus atnāca, lai mīlētu mūs tādus, kādi mēs esam, taču ne tādēļ, lai mūs tādus atstātu, bet lai par mums parūpētos!” viņš teica.
Svētais Tēvs norādīja, ka patiesa mīlestība neapstājas pie vārdiem, bet izpaužas konkrētos darbos. Slimnīca, viņš piebilda, ir vieta, kur cilvēks tiek pieņemts savā trauslumā, bet arī saņem palīdzību, lai justos labāk, lai viņam būtu vispusīgi labāk. Tāpēc ļoti svarīga ir garīgā dimensija.
Vizīte Malabo kļuva par spēcīgu vēstījumu ne tikai Āfrikai, bet visai pasaulei: garīgā veselība nav kaut kas otršķirīgs, bet gan cilvēka cieņas un sociālās dzīves pamats. Tikšanās psihiatriskajā slimnīcā parādīja, ka Baznīca vēlas būt tuvu tiem, kuri bieži paliek nomalē, atgādinot, ka katram cilvēkam ir sava vieta Dieva un kopienas sirdī. Atbildot slimnīcas direktoram, Leons XIV atzina, ka šāds aprūpes nams var kļūt – ar Dieva palīdzību un pateicoties visu pūliņiem – par mīlestības civilizācijas zīmi.
