Leons XIV: Āfrikas jauniešiem jāatsakās no vardarbības un korupcijas
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pāvesta vadītajā dievkalpojumā piedalījās 120 tk. ticīgo. Homīliju viņš teica franču un angļu valodā. Romas bīskaps norādīja, ka Jēzus jautājums par to, kā pabarot lielo, izsalkušo pūli, ir adresēts ikvienam no mums – gan vecākiem ģimenē, gan Baznīcas ganiem, gan arī politiskajiem līderiem. Cilvēka fiziskais izsalkums ir kā atgādinājums par to, ka mēs esam mirstīgi, ka mēs neesam Dievs. Dieva atbilde uz pasaules trūkumu atklājas Jēzus rīcībā: brīnums notiek nevis caur uzkrāšanu, bet gan caur pateicību un dalīšanos.
Svētais tēvs uzsvēra, ka maizes pietiek visiem tad, ja to sniedz “dodoša roka”, nevis roka, kas grābj. Viņš nosodīja resursu nelietderīgu izmantošanu, norādot, ka Kristus rokās ēdiens netiek ne normēts, ne izšķiests, bet gan pavairojas tiktāl, ka paliek pāri. Tas simbolizē mīlestību, kas nevis tiecas pēc personīga panākuma vai varas, bet izvēlas kalpot.
Pāvests skaidroja, ka Jēzus paveiktais brīnums māca, kā remdēt ne tikai fizisko izsalkumu, bet arī cilvēces slāpes pēc miera, brīvības un taisnīguma: “Viņa paveiktais brīnums ir šīs mīlestības zīme: tas mums parāda ne vien to, kā Dievs baro cilvēci ar dzīvības maizi, bet arī to, kā mēs varam nest šo barību visiem vīriešiem un sievietēm, kuri tāpat kā mēs ir izsalkuši pēc miera, brīvības un taisnīguma.” Romas bīskaps uzsvēra, ka katrs solidaritātes žests ir “maizes kumoss” cietošajai pasaulei. Tomēr ar to vien nepietiek. Viņš atgādināja, ka cilvēkam nepieciešama arī dvēseles barība, ko sniedz Kristus savā Euharistijas mielastā. Jēzus stiprina mūsu sirdi baiļu un ciešanu brīžos. Euharistija ir atjaunotas ticības avots, jo Jēzus ir mūsu vidū.
Homīlijas laikā pāvests īpaši vērsās pie jauniešiem, dēvējot tos par “Āfrikas zemes mīļotajiem bērniem”. Viņš mudināja jauniešus neatlaidīgi vairot savus talantus, būt par atbalstu saviem līdzcilvēkiem, neskatoties uz trūkumu neļauties mazdūšībai un noraidīt jebkādu vardarbību vai vieglas peļņas solījumus, kas nocietina sirdi. Leons XIV aicināja jauniešus saskatīt, ka Kamerūnas īstā bagātība meklējama tās vērtībās: ticībā, ģimenē, viesmīlībā un darbā. Viņš akcentēja, ka jauniešiem jābūt nākotnes galvenajiem varoņiem, kas neļauj sevi samaitāt korupcijai, bet tā vietā liecina par Kristu – pasaules Atbrīvotāju.
Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs salīdzināja kristīgās vēsts sludināšanu ar arāja darbu. Sludināt Augšāmcēlušos Jēzu nozīmē “dzīt vagas” trīs virzienos: taisnīguma vagas zemē, kas ir apspiesta, miera vagas tur, kur valda sāncensība un korupcija, ticības vagas, kas mūs atbrīvo no aizspriedumiem un vienaldzības. Svētais tēvs atgādināja, ka Euharistiskā maize sātina mūs mūžīgajai dzīvei. Viņš aicināja visus klātesošos ar priekpilnu ticību lūgt, lai Kungs vairo savu dāvanu visu cilvēku labā.
