Kara kungi tērē miljardus iznīcināšanai, bet neatrod līdzekļus atjaunotnei

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Bamenda atrodas reģionā, ko ir izpostījusi 10 gadus ilgā vardarbība starp angļu valodā runājošajiem separātistu grupējumiem un valdības spēkiem, kā arī dramatiskā nabadzība. Kopš 2016. gada ir gājuši bojā tūkstošiem cilvēku, bet aptuveni 700 tk. ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Vardarbības pamatā ir tā dēvēto “Amba Boys” centieni izbeigt to, ko viņi uzskata par marginalizāciju no franciski runājošās centrālās valdības puses.

Vietējie iedzīvotāji ar lielām cerībām gaidīja Svētā tēva vēsti par vienotību, atjaunotni un mieru. Pina Uvimana no Fokolāru kustības apliecināja: “Mēs lūgsimies kopā ar viņu, lai Kamerūna būtu viena tauta un viena sirds”. Pāvesta ierašanās bija visiem liels mierinājums. Pateicoties trīs dienu ilgajam pamieram, kamerūnieši varēja doties uz dievnamu, lai kopā ar visu kopienu, ko sastāda abās valodās runājošās puses un dažādu reliģiju pārstāvji, piedalītos mieram veltītajā sanāksmē. Šāds žests, proti, pamiers tika pamatots ar Leona XIV vizītes dziļo garīgo raksturu un nepieciešamību aizsargāt civiliedzīvotāju, kuri devās ceļā, lai piedalītos ilgi gaidītajā pasākumā, dzīvības.

Pāvests, uzrunājot klātesošos, atzina, ka viņu ciešanu pieredze ir tikai stiprinājusi sekojošu pārliecību: “Dievs nekad mūs nav pametis! Viņā, Viņa mierā, mēs vienmēr varam sākt no jauna!” Leons XIV apliecināja, ka ir ieradies šeit, “lai sludinātu mieru”. “Tomēr es redzu, ka tieši jūs esat tie, kas sludina mieru man un visai pasaulei,” viņš turpināja. Piedzīvotā krīze ir “tuvinājusi kristiešu un musulmaņu kopienas vairāk nekā jebkad agrāk. Patiešām, jūsu reliģiskie līderi ir apvienojušies, lai izveidotu Miera kustību, ar kuras starpniecību viņi cenšas būt par vidutājiem starp pretējām pusēm.”

Uzrunā Leons XIV kārtējo reizi atgādināja Kristus vārdus “Svētīgi miera nesēji!” un tai pat laikā nosodīja karu kurinātājus. Viņš uzsvēra:

“Svētīgi miera nesēji! Turpretī bēdas tiem, kas pakļauj reliģijas un pašu Dieva vārdu saviem militārajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem mērķiem, ievelkot svēto tajā, kas ir netīrs un tumšs. Jā, dārgie brāļi un māsas, jūs, kas alkstat un slāpstat pēc taisnības, kas esat nabadzīgi, žēlsirdīgi, lēnprātīgi un sirdsšķīsti, jūs, kas raudājāt – jūs esat pasaules gaisma! (sal. Mt 5,3-14). Bamenda, šodien tu esi pilsēta kalnā, kas mirdz visu acu priekšā! Māsas un brāļi, esiet sāls, kas nepārtraukti piešķir garšu šai zemei. Nezaudējiet savu garšu arī turpmākajos gados! Esiet kā eļļa, kas izlieta uz jūsu brāļu un māsu brūcēm.”

Pāvests pateicās visiem, kuri rūpējas par vardarbības traumētajiem cilvēkiem, atzīstot, ka tas ir milzīgs darbs, kas ikdienā ir neredzams, bet tajā pašā laikā bīstams. Viņš turpināja:

“Kara kungi izliekas nezinām, ka iznīcināšanai pietiek ar mirkli, bet bieži vien ar visu mūžu nepietiek, lai atjaunotu. Viņi piever acis uz faktu, ka miljardiem dolāru tiek tērēti nogalināšanai un postīšanai, bet resursi, kas nepieciešami dziedināšanai, izglītībai un atjaunošanai, nav atrodami. Tie, kas aplaupa jūsu zemi, tās resursus parasti iegulda ieročos, tādējādi turpinot bezgalīgu destabilizācijas un nāves ciklu. Tā ir kājām gaisā apgriezta pasaule, Dieva radības ekspluatācija, kas katrai godīgai sirdsapziņai ir jānosoda un jānoraida.”

Leons XIV piebilda, ka ir krasi jāmaina kurss, proti, jāiet patiesas atgriešanās ceļš, kas mūs vedīs pretējā virzienā, uz ilgtspējīgu attīstību un brālību. “Pasauli posta saujiņa tirānu, tomēr to kopā satur neskaitāmi solidāri brāļi un māsas! Viņi ir Ābrama pēcteči, tikpat lielā skaitā kā zvaigznes debesīs un smilšu graudi jūrmalā. Paskatīsimies viens otram acīs: mēs esam šī milzīgā tauta! Miers nav nekas tāds, kas mums būtu jāizgudro: tas ir jāpieņem, pieņemot savu tuvāko kā brāli vai māsu. Neviens sev neizvēlas brāļus un māsas: mums vienkārši ir jāpieņem vienam otrs! Mēs esam viena ģimene, kas apdzīvo vienas un tās pašas mājas: šo brīnišķīgo planētu, par kuru senās kultūras ir rūpējušās tūkstošiem gadu.”