Džemelli slimnīcas kardioloģijas centra pamatakmens pasvētīšana
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Audiences laikā Leons XIV svētīja pamatakmeni jaunajam kardioloģijas centram, kas nosaukts par “Centro Cuore – Papa Francesco” (Sirds centrs – Pāvests Francisks) un drīzumā kļūs par Agostino Džemelli poliklīnikas daļu. Savā uzrunā pāvests mudināja medicīnas personālu un administrācijas darbiniekus rūpēties, lai slimnīcas attīstība joprojām sakņotos gan profesionālā izcilībā, gan kristīgā formācijā. Viņš arī atzinīgi novērtēja “jaunu, uz personu vērstu organizatorisko modeli”, vienlaikus uzsverot, ka tas ir “prasīgs izaicinājums”, kas jāpieņem “ar entuziasmu, sadarbībā un lūgšanā”.
Pāvests paskaidroja, ka šai jaunajai struktūrai izvēlētais nosaukums vispirms norāda uz tehnisku akronīmu – Cardiovascular Unique Offer ReEngineered – kas apzīmē integrētu un modernizētu aprūpes piedāvājumu. Taču Romas bīskaps uzstāja, ka tam ir arī dziļāka simboliska nozīme. Šis termins sasaucas ar pašas institūcijas identitāti, kas ir saistīta ar Svētās Sirds Katoļu universitāti, kur vārdam “sirds” ir centrālā vieta gan antropoloģiskā, gan garīgā plāksnē.
Atgādinot svarīgu vēsturisku detaļu, Svētais tēvs paskaidroja: “Kad pienāca ilgi gaidītais brīdis pieprasīt jaunās universitātes oficiālu atzīšanu, daudzi ieteica tēvam Džemelli nedot tai Svētās Sirds vārdu, jo šis nosaukums tika uzskatīts par pārāk dievbijīgu”. Taču, viņš turpināja, svētīgajai Armidai Barelli nebija šaubu: universitātei bija jābūt “Svētās Sirds” universitātei, jo tieši “Kristus Sirdij” bija jāpateicas par šī projekta tapšanas iespējamību. Galu galā tēvs Agostino Džemelli “ieklausījās savā uzticamajā līdzgaitniecē, un nosaukumu apstiprināja arī valdības iestādes,” paskaidroja pāvests.
Leonam XIV šī izvēle, kas “tolaik bija pravietiska, ir tāda joprojām”. Viņš paziņoja, ka pāvests Francisks vēlējās, lai viņa pēdējā enciklika Dilexit nos, “gandrīz kā testaments”, tiktu veltīta “Jēzus Kristus Sirds cilvēciskajai un dievišķajai mīlestībai”.
Šajā dokumentā Francisks dziļi pārdomā cilvēka dabu: “Katras cilvēciskas būtnes kodols [...] ir visas personas kodols [...]. Viss ir apvienots sirdī [...]. Ja tur valda mīlestība, tad persona pilnā mērā atrod savu identitāti.” Leons XIV norādīja, ka šī enciklika ilustrē antropoloģiju, kurā sirds kļūst par vienotības starp miesu un garu “vietu”, kā arī par mīlestības mājvietu. Pāvests turklāt izcēla vēl vienu aspektu: jo vairāk institūcija aug, jo vairāk tai jārūpējas par savu profesionāļu cilvēcisko un kristīgo attīstību.
Romas bīskaps uzsvēra, ka jaunais kardioloģijas centrs ne tikai paplašina medicīnisko dimensiju, bet arī iekļaujas garīgā perspektīvā. Kristus Sirds mīlestība, kas aprakstīta kā “mūžīgā liesma”, kalpo par iedvesmas avotu gan aprūpētājiem, gan pacientiem. Šī tradīcija, kā apgalvoja Leons XIV, jau ir radījusi daudzas personības, kas darbojas sociālajā un izglītības jomā, sākot ar tēvu Džemelli un Armidu Barelli, kuru mantojums turpina caurstrāvot pašreizējos projektus.
Noslēdzot savu uzrunu, pāvests apliecināja visiem savu garīgo tuvumu. “Es svētīju jūs visus, kā arī jaunās struktūras pamatakmeni," viņš sacīja, piesaucot Jaunavas Marijas, “Slimnieku veselības”, aizbildniecību.
