Leons XIV tiekas ar Angolas konsekrētajiem ļaudīm

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Apustuliskā ceļojuma pa Āfriku trešā un priekšpēdējā posma noslēgumā Leons XIV ieradās Fatimas Dievmātes draudzē Luandā. Pie svētnīcas ieejas viņu sagaidīja divi bērni, kuri viesim pasniedza ziedus. Svēto tēvu sveica vietējās Bīskapu konferences priekšsēdētājs Saurimo arhibīskaps Žozē Manuels Imbamba un draudzes prāvests. Pēc krusta pagodināšanas un ticīgo apslacīšanas ar svētīto ūdeni pāvests svinīgas kora dziesmas pavadībā devās pie altāra.

Vēsturisko baziliku 1943. gadā uzcēla kapucīnu brāļi, un tās pamatakmenī ir iemūrēts akmens no Portugāles Fatimas. Tikšanās laikā izskanēja kāda priestera, katehēta un divu klostermāsu liecības, pēc kurām pāvests vērsās pie klātesošajiem ar savu uzrunu.

Leons XIV no sirds pateicās visiem, kas Angolā kalpo Evaņģēlija vēsts izplatīšanai. Pāvests pauda atzinību par viņu darbību evaņģelizācijas, labdarības un miera veicināšanas jomā.

Vēršoties pie daudzajiem jauniešiem semināros un formācijas mājās, pāvests aicināja viņus nebaidīties teikt Kristum savu "jā". Citējot Benedikta XVI vārdus, viņš atgādināja, ka Dievs “neko neatņem, Viņš visu dod”, un vienīgais, ko Viņš patiesi noņem no mūsu pleciem, ir grēks.

Īpašu uzmanību Leons XIV pievērsa laju lomai Āfrikā, norādot, ka katehētu darbs ir fundamentāla Baznīcas dzīves izpausme un tas var kalpot par iedvesmu katoļticīgo kopienām visām pasaulē.

Saistībā ar Angolas neatkarības piecdesmito gadadienu pāvests uzsvēra, ka valsts tagadne un nākotne pieder tās pilsoņiem, kuri ir pilntiesīgi baudīt tās labumus. Tomēr Kristus mācekļiem tas ir arī pienākums, kas sakņojas mīlestības likumā.

Pāvests pieminēja pašreizējo trīs gadu pastorālo programmu ar moto “Uzticīgi mācekļi, priecīgi mācekļi”, mudinot priesterus uz nemitīgu formāciju. Viņš brīdināja par bīstamo māņticības ilūziju, aicinot sargāt ticīgos no maldiem un sirdsapziņas izkropļošanas. Tas būs iespējams pateicoties nopietnām teoloģijas studijām un dziļai iekšējai dzīvei.

Bez kontemplatīvās dimensijas un lūgšanas, saskaņā ar pāvesta Franciska vārdiem, kurus citēja Leons XIV, nav iespējams palikt uzticīgiem Evaņģēlijam un izplatīt augšāmcēlušā Kristus spēku.

Pāvests pievērsās arī Baznīcas vienotības jautājumam un garīdzniecības dzīvesveidam. Viņš aicināja izvairīties no lepnības, pašpietiekamības un dzīšanās pēc privilēģijām. Priesteri nedrīkst attālināties no savas tautas, jo īpaši no vistrūcīgākajiem cilvēkiem.

Leons XIV izteica dziļu pateicību ģimenēm, kas daudziem klātesošajiem kļuva par aicinājumu šūpuli, un lūdza vecākus pastāvīgi atbalstīt savus bērnus ar lūgšanām un labiem padomiem.

Noslēdzot tikšanos, Svētais tēvs atgādināja par miera veicināšanas nozīmi valstī, kas piedzīvojusi sāpīgus bruņotu konfliktu laikus. Angolas garīdzniecība vienmēr ir izrādījusi drosmi, nosodot karu un paliekot kopā ar savu tautu. Taču, kā norādīja pāvests, šis darbs nebūt nav pabeigts. Atsaucoties uz svētā Pāvila VI mācību, viņš atgādināja klātesošajiem, ka “attīstība ir jauns miera vārds”. Leons XIV aicināja gudri vērtēt realitāti, nebaidīties atmaskot netaisnību un turpināt cildeno darbu izglītības un veselības aizsardzības jomā. Viņš pieminēja varonīgos misionārus un vietējos ticīgos, kuri ziedoja savu dzīvību Evaņģēlija dēļ, labāk izvēloties nāvi nekā noliedzot taisnīguma un miera vērtības, un uzticēja visus Dievmātes aizbildniecībai.

Tikšanās noslēdzās ar kopīgu “Tēvs mūsu” lūgšanu, apustulisko svētību un dziesmu. Pēc tam pāvests atgriezās apustuliskajā nunciatūrā.