Pirmoreiz vēsturē Pētera pēctecis veiks vizīti Monako
Inese Šteinerte - Vatikāns
Monako arhidiecēzes paziņojumā apliecināts, ka monarha ģimene un visa monarhija gadsimtiem ilgi ir bijusi garā tuva ar svētā Pētera pēcteci. Katolicisms šeit ir valsts reliģija. Šodien princis Alberts II un pāvests Leons XIV dalās kopīgos uzskatos par cilvēka dzīvības sakralitāti kopš ieņemšanas brīža līdz dabiskam norietam, par integrālu ekoloģiju un planētas – “mūsu kopējā nama” aizsardzību, kā arī par sporta lomu cilvēku dzīvē.
Pāvesta vizīte ir daļa no gadsimtiem ilgajām saiknēm, ko ar svētā Pētera pēcteci ir izveidojusi Grimaldi dinastija, kas Monako valda kopš 1297. gada. Vizītes mērķis ir stiprināt arī “ilgās un uzticības pilnās” diplomātiskās attiecības starp divām mazajām pasaules valstiņām.
2021. gada jūlijā Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins veica trīs dienas ilgu vizīti Monako, lai atzīmētu 40. gadskārtu, kopš tika parakstīta Konvencija starp Svēto Krēslu un Monako, līdz ar kuru arhidiecēzes statusā tika iecelta Monako diecēze.
Oficiālās diplomātiskās attiecības starp abām mikrovalstīm ir datējamas ar 1887. gadu, kad pāvests Leons XIII ar bullu “Quemadmodum sollicitus Pastor” izveidoja Svētajam Krēslam tieši pakļautu Monako diecēzi. 2027. gadā arhidiecēze svinēs 140 savas vēstures gadus, kā arī 780. gadskārtu, kopš nodibināta pirmā draudze uz Klints. To 1247. gadā autorizēja pāvests Inocents IV ar bullu “Pro puritate”. Šīs divas nozīmīgās gadskārtas ievadīs pāvesta Leona XIV vēsturiskais apmeklējums.
Jāatzīmē, ka Monako firstiste ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kas katoļticību joprojām atzīst par valsts reliģiju. Reliģijas brīvība Monako dzīvojošajiem vairāk nekā 38 tūkstošiem cilvēku tiek garantēta līdz ar 1962. gada Konstitūciju, tajā pašā laikā vietējā Katoļu Baznīca paliek centrālā institūcija valstī, arī neraugoties uz to, ka daudzi iedzīvotāji to nepazīst. Tāpēc jo lielākas cerības raisa Romas bīskapa gaidāmā vizīte.
