Pāvests Monako: mazās valsts nozīmīgā loma Eiropā
Silvija Krivteža - Vatikāns
Sestdienas agrā rītā, plkst. 7.22, pāvests ar helikopteru izlidoja uz Monako, kas atrodas Franču Rivjērā, dažus kilometrus no Itālijas robežas. Lidojums ilga nepilnas divas stundas. Svētais tēvs ar automašīnu devās uz Prinča pili, kas tiek saukta arī par Grimaldi pili, kur notika oficiālā sagaidīšanas ceremonija. Tās ietvaros notika valsts himnu atskaņošana, goda sardze, delegāciju prezentācija, dāvanu apmaiņa un uzruna no pils balkona.
"Man ir liels prieks pavadīt šo dienu jūsu vidū un tādējādi būt pirmajam no apustuļa Pētera pēctečiem, kas apmeklē Monako, pilsētvalsti, ko vieno dziļa saikne ar Romas Baznīcu un katoļu ticību," – teica pāvests. Šajā zemē, kas atrodas starp Eiropas dibinātājvalstīm, tiek veicināta sociālā draudzība, ko šodien diemžēl apdraud plaši izplatītā noslēgšanās un pašpietiekamības gaisotne. "Mazās teritorijas dāvana" un dzīvais garīgais mantojums mudina Monako kalpot mieram un taisnīgumam, īpaši šajā vēsturiskajā brīdī, kad spēka demonstrēšana un patvaļas loģika nodara lielu postu un apdraud mieru pasaulē.
Bībelē, kā zināms, mazie veido vēsturi! – atgādināja Svētais tēvs. Autentisks garīgums uztur šo apziņu dzīvu. Mums jāpaļaujas uz Dieva providenci pat tad, kad mūs pārņem bezspēcības vai nepietiekamības sajūta, jo ticam, ka Dieva Valstība ir kā maza sēkliņa, no kuras izaug koks (sal. Mt 13,31-32). Protams, šī ticība maina pasauli tikai tad, ja mēs nezaudējam savu vēsturisko atbildību, - uzrunā uzsvēra pāvests.
Svētais tēvs norādīja, ka Monako plurālistiskais sastāvs padara to par mikrokosmosu, kura labklājību veicina dinamiska vietējo iedzīvotāju kopiena un vairākums pilsoņu no citām pasaules valstīm. Starp viņiem daudzi ieņem ievērojamas ietekmes amatus ekonomikas un finanšu jomā, daudzi strādā pakalpojumu sfērā, un daudzi ir apmeklētāji un tūristi.
Skaidrojot Jēzus līdzību par talentiem, Romas bīskaps uzsvēra, ka tas, kas mums ir uzticēts, nedrīkst būt aprakts zemē, bet to jāvairo Dieva valstības perspektīvā. Dieva valstība ir tuvu, jo tā ir mūsu vidū un satricina netaisnīgās varas struktūras, grēka struktūras, kas rada plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, starp privileģētajiem un atstumtajiem, starp draugiem un ienaidniekiem. Katram talantam, katrai iespējai, katram labumam, kas nodots mūsu rokās, ir universāls mērķis dalīties ar citiem. Jēzus aicina kristiešus kļūt par brāļu un māsu valstību pasaulē, par klātbūtni, kas nesagrauj, bet paceļ, kas nešķiro, bet vieno, kas ir gatava vienmēr ar mīlestību aizsargāt katra cilvēka dzīvību, katrā brīdī un jebkuros apstākļos, lai neviens nekad netiktu atstumts no brālības galda.
Pāvests aicināja ticīgo kopienu padziļināt Baznīcas sociālo mācību. Kultūrās, kas ir ļoti sekularizētas, katoļu sociālās mācības pieeja problēmām var atklāt gaismu, ko Evaņģēlijs sniedz mūsu laikmetam, kurā daudziem cilvēkiem ir tik grūti cerēt. "Lai ietu uz priekšu, ir vajadzīga gaisma, lai veicinātu sociālo progresu, ir nepieciešama mācība. Ja doma, kas vada dzīvi, atspoguļo patiesību par cilvēku, pasauli, vēsturi un lietām, tad ceļš norit brīvi un ātri; ja nē, tas kļūst lēns, nenoteikts un grūts," - citējis Pāvila VI vārdus, teica Leons XIV, piebilstot, ka tie ir aktuāli arī šodien. Uzrunas noslēgumā Romas bīskaps lūdza Jaunavu Mariju, Gudrības troni un mūsu prieka cēloni, lai viņa vienmēr mūs vada pie Kristus.
