Meklēt

Pāvests: Lācara augšāmcelšana - Kristus uzvaras pār nāvi zīme

22. marta pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies aptuveni 20 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm, lai noklausītos pāvesta Leona XIV uzrunu un saņemtu apustulisko svētību.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Svētais tēvs pārdomāja Evaņģēlija lasījumu par Lācara augšāmcelšanu. Pāvests šo notikumu nosauca par Kristus uzvaras pār nāvi un mūžīgās dzīvības dāvanas zīmi, ko ticīgie saņem caur Kristības sakramentu.

«Dārgie brāļi un māsas, labdien!

Šodien, Lielā gavēņa piektās svētdienas liturģijā lasām Evaņģēlija fragmentu par Lācara augšāmcelšanu (11, 1-45). Gavēņa laikā tā ir spoža zīme, kas liecina par Kristus uzvaru pār nāvi un mūžīgās dzīvības dāvanu, ko saņemam caur Kristības sakramentu (sal. KBK 1265). Arī šodien Jēzus mums saka, tāpat kā Viņš teica Martai, Lācara māsai: "Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic man, tas dzīvos, kaut arī būtu miris. Kas tic man, nemirs nemūžam" ( 11, 25-26).

Tāpēc liturģija mudina Klusās nedēļas laikā pārdomāt Kunga ciešanu notikumus: Viņa ieiešanu Jeruzalemē, Pēdējās vakariņas, tiesāšanas procesu, krustā sišanu, guldīšanu kapā –, lai atklātu to autentisko nozīmi un atvērtos žēlastības dāvanai, kas tajos ir ietverta. Tieši augšāmceltajā Kristū šie notikumi rod savu piepildījumu mūsu pestīšanai un dzīvei.

Jēzus žēlastība apgaismo pasauli, kas, šķiet, pastāvīgi meklē jaunumu un pārmaiņas, pat upurējot to, kas ir svarīgs – laiku, enerģiju, vērtības, jūtas –, it kā slava, materiālie labumi, izklaide vai īslaicīgas attiecības varētu piepildīt mūsu sirdis vai padarīt mūs nemirstīgus. Tas ir simptoms "ilgām pēc bezgalīgā", kas piemīt katram cilvēkam, un kuras piepildīt nevar tas, kas ir īslaicīgs. Nekas, kas ir galīgs, nevar remdēt mūsu iekšējās slāpes, jo mēs esam radīti Dievam, un mums nav miera, kamēr neatpūšamies Viņā (sal. Sv. Augustīns, Atzīšanās, I, 1, 1).

Lācara augšāmcelšanas stāsts aicina mūs ņemt vērā šīs dziļās ilgas un – ar Svētā Gara palīdzību atbrīvot savas sirdis no kaitīgiem ieradumiem, nosacījumiem un domāšanas veidiem, kas, līdzīgi "akmeņiem", ieslēdz mūs egoisma, materiālisma, vardarbības un virspusējības kapenēs. Šajās vietās nav dzīvības, ir tikai apjukums, neapmierinātība un vientulība.

Jēzus aicina arī mūs: "Nāc ārā!" ( 11,43), aicina mūs, atdzimušus Viņa žēlastībā, iziet no savas šaurās telpas robežām, lai staigātu mīlestības gaismā kā jauni cilvēki, spējīgi mīlēt, atdarinot Viņa bezgalīgo mīlestību bez aprēķiniem un mēra.

Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums izdzīvot šīs svētās dienas šādi – ar savu ticību, ar savu paļāvību, ar savu uzticību –, lai arī mēs katru dienu atjaunotos tikšanās ar viņas augšāmcēlušos Dēlu gaismā».

23 marts 2026, 09:15

L’Angelus è una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell’Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell’Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera – Angelus Domini nuntiavit Mariae – che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull’Incarnazione di Gesù Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera è recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennità. Prima della recita dell’Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell’Angelus viene recitato il Regina Coeli, che è una preghiera in ricordo della Risurrezione di Gesù Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >