Pāvesta bažas par Tuvajiem Austrumiem: atkal karš, jālūdzas par mieru
Daniele Pičini – Roma, Jānis Evertovskis - Vatikāns
Pulkstenis rāda 15:49, kad Romas bīskaps savā baltajā automašīnā ierodas Manfredonia ielā 5, kur atrodas minētās draudzes baznīca. Tā ir projektēta pēc kara – precīzāk, 1954. gadā – pēc arhitekta Frančesko Fornari projekta. Tā ir trešā no piecām viņa diecēzes kopienām, kuras Leons XIV apmeklē pirms Lieldienām. Automašīna iebrauc oratorijas pagalmā. Pāvests izkāpj savā baltajā sutānā, kur viņu jau gaida tūkstošiem ticīgo. Viņi gaidīja 46 gadus kopš pēdējās pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes šajā draudzē 1980. gada 3. februārī.
“Šobrīd es esmu ļoti nobažījies par to, kas notiek pasaulē: īpaši vakar, šodien un nezinām, cik ilgi vēl, Tuvajos Austrumos. Atkal karš! Arī mums jābūt miera vēstītājiem, Jēzus miera, miera, ko Dievs vēlas visiem, sludinātājiem. Tāpēc ir daudz jālūdzas par mieru un jāmeklē veids, kā dzīvot vienotībā un vienmēr noraidīt kārdinājumu darīt citiem pāri. Vardarbība nekad nav pareizā izvēle. Un mums vienmēr jāizvēlas labais.”
Leons XIV dalījās ar savām izjūtām un bažām par jauno konfliktu, kas pirms dažām stundām izcēlās Irānā, tiekoties ar draudzes bērniem un jauniešiem. “Mēs zinām, ka ļaunums pastāv,” viņš sacīja, “taču svarīgāk ir tas, ka pastāv labais, pastāv mīlestība un ka šajā draudzē ir mīlestības gaisma.”
Sēžot speciāli šim apmeklējumam sagatavotā paviljonā, Svētais tēvs atbildēja uz bērnu jautājumiem par kara traģēdiju Tuvajos Austrumos, Gazā, kur ir miruši tūkstošiem bērnu. “Šajā pasaulē daudziem bērniem nav ģimenes, mājokļa, ēdiena un dzēriena, nav gultas, kur gulēt. Tā patiešām ir traģēdija. Pēdējos gados mēs visi redzējām traģēdiju, piemēram, Gazā, kur daudzi bērni ir miruši, kur daudzi bērni ir palikuši bez vecākiem, bez skolas, bez vietas, kur dzīvot,” teica pāvests. Tāpēc viņš aicināja visus meklēt atbildi, ko sniedz Jēzus: kā būt miera un izlīguma veicinātājiem, meklējot risinājumus nevis vardarbīgā, bet dialoga ceļā.
“Ir atšķirības, mums jāiemācās cienīt citam citu, teikt “nē” lietām, kas kaitē, un vienmēr izvēlēties labo, noraidot to, kas kaitē veselībai.” Kā piemēru, Leons XIV minēja narkotiku problēmu, kas pastāv daudzās vietās, arī šeit, šajā apgabalā. Viņš mudināja vienmēr teikt “nē” narkotikām, “nē” grēkam un ļaunumam, bet “jā” veselībai, “jā” tam, kas nāk par labu, “jā” Dieva mīlestībai.
Pēc tam pāvests tikās ar veciem ļaudīm un slimniekiem un atkal atgādināja par nepieciešamību lūgties par mieru pasaulē. “Es jau iepriekš runāju par nepieciešamību lūgties par mieru pasaulē – par problēmām Tuvajos Austrumos, Ukrainā un daudzās citās vietās –, bet patiesi ir svarīgi lūgties par mieru šeit, mājās,” teica Leons XIV. “Ir svarīgi arī, lai draudzes balss nedaudz “pamodinātu” varas iestāžu – policijas, valsts – reakciju, jo tās bieži vien varētu darīt vairāk, lai palīdzētu pārvarēt šeit esošās problēmas. Tad arī šī balss, kas nāk no draudzes ticīgo kopienas, varēs pacelties un mēs varēsim mēģināt veikt svarīgas izmaiņas visu labā. Strādāsim kopā.”
