Leons XIV sveic jauno Kenterberijas arhibīskapi Sāru Malaliju
Inese Šteinerte - Vatikāns
Kenterberijas arhibīskapa sēdekli Sāra Malalija pārņēma 25. martā svinīgā ceremonijā, kurā piedalījās arī Britu karaļnama pārstāvis, princis Viljams kopā ar dzīvesbiedri Keitu, kā arī daudzi reliģiskie līderi.
Sāra Malalija ir 63 gadus veca divu dēlu māte. Viņa ir pirmā sieviete, kurai uzticēts Kenterberijas arhibīskapa amats. Savā sprediķī viņa pieminēja sievietes Bībelē, kuras paļāvās uz Dievu arī tad, kad tās gaidīja nedroša nākotne. Malalija uzsvēra, ka Baznīcā vienmēr ir jātiecas pēc patiesības un taisnības.
Kristiešu vienotības veicināšanas dikastērija prefekts, kardināls Kurts Kohs lūdzās kopā ar jauno Kenterberijas arhibīskapi Moceļu Karalienes godam veltītajā kapelā. Lūgšanas brīdī abi nometās uz tā paša lūgšanu soliņa, uz kura 1982. gadā lūdzās svētais Jānis Pāvils II un arhibīskaps Roberts Ransijs. Liturģijas noslēgumā kardināls Kurts Kohs pasniedza arhibīskapei Malalijai pāvesta Leona XIV apsveikuma vēstuli. Tajā tiek pieminēts “ievērojamas nozīmes” kalpojums un atbildība, kas sagaida arhibīskapi ne tikai Kenterberijas diecēzē, bat arī visā Anglijas Baznīcā un Anglikāņu sadraudzībā. Malalija amatā nomaina Džastinu Velbiju, kurš 2024. gadā atteicās no amata pienākumu tālākas pildīšanas.
Pāvests vēstulē atzīmē, ka jaunā arhibīskape savu darbību uzsāk sarežģītā brīdī anglikāņu saimes vēsturē, tāpēc viņš lūdz Kungu “stiprināt viņu ar gudrības dāvanu”. “Lūdzos, lai jūs vada Svētais Gars, kalpojot savām kopienām un lai jūs smeļaties iedvesmu no Marijas, Dieva Mātes piemēra,” raksta Leons XIV.
Svētais tēvs atgriežas vēsturē un atgādina, ka pirms 60 gadiem Romā tikās pāvests Pāvils VI un arhibīskaps Maikls Remzijs. Bija 1966. gads un šī tikšanās notika 2 dienas – 23. un 24. martā, pēdējā no tām Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikā. Leons XIV uzsver, ka rokasspiediens Montini un Remzija starpā “katoļus un anglikāņus iesaistīja jaunā brālīgu attiecību attīstības fāzē, kas ir balstītas uz kristīgo tuvākmīlestību.” “Šī jaunā cieņpilnas atvērtības lappuse ir devusi daudzus augļus pēdējos sešos gadu desmitos un turpina dot arī šodien,” raksta pāvests.
Leons XIV piemin arī Starptautiskās anglikāņu un katoļu teoloģiskās komisijas devumu savstarpējas sapratnes labā. Svētais tēvs pauž gandarījumu par to, ka šis nozīmīgais dialogs turpinās – turpinās, neraugoties uz to, ka ekumeniskais gājums ne vienmēr ir bijis bez šķēršļiem. Pāvests atskatās arī nesenā vēsturē, īpaši pieminot pāvesta Franciska un arhibīskapa Velbija kopīgo vizīti Dienvidsudānā 2023. gadā. Neraugoties uz panākto progresu, viņi atzina, ka jaunie apstākļi ir nesuši nesaskaņas abu kristīgo denomināciju starpā. Taču, neraugoties uz to, tās ir gājušas kopā, jo atšķirības nevar liegt sevi savstarpēji atzīt par brāļiem un māsām Kristū, pamatojoties uz kopīgo Kristību. “No savas puses, esmu stingri pārliecināts, ka mums ir jāturpina veikt dialogs patiesībā un mīlestībā,” apliecina Leons XIV, “jo tikai patiesībā un mīlestībā mēs kopā iepazīsim Dieva žēlastību, žēlsirdību un mieru, un varēsim šīs dārgās dāvanas sniegt pasaulei.”
“Vienotība, pēc kuras tiecas kristieši, nav mērķis pats par sevi,” noslēgumā raksta pāvests. Anglikāņu kopiena 2024. gadā apgalvoja, ka “būtu skandāls, ja atšķirību dēļ, mēs neīstenotu mūsu kopīgo aicinājumu darīt pazīstamu Kristu”. “Tikai ar izlīgušas, brālīgas un vienotas kristīgās kopienas liecību skaidrāk skanēs Evaņģēlija sludināšana,” apgalvo Leons XIV.
