Leons XIV Fokolāru kopienai: vienotību jādzīvina savstarpējai mīlestībai
Jānis Evertovskis - Vatikāns
“Jūs visus ir piesaistījusi Dieva kalpones Kjāras Ļubičas harizma, kas veidoja jūsu personīgo dzīvi un jūsu kopienas dzīvesveidu,” teica Leons XIV. “Katra harizma Baznīcā izsaka kādu Evaņģēlija aspektu, ko Svētais Gars izceļ noteiktā vēsturiskā periodā, lai tas nestu labumu gan pašai Baznīcai, gan visai pasaulei. Jums tā ir vienotības vēsts: cilvēku savstarpējā vienotība, kas ir Kristus vienotības ar Tēvu auglis un atspulgs: ‘Lai visi būtu viens, kā Tu, Tēvs, manī un es Tevī’ (Jņ 17, 21).”
Pāvests uzsvēra, ka mūsdienās ir ļoti nepieciešams vienotības ieraugs, “jo šķelšanās un konfliktu inde tiecas piesārņot sirdis un sociālās attiecības, un tai jāstājas pretim ar evaņģēlisko vienotības, dialoga, piedošanas un miera liecību”. Daudzie naida sējēji atsviež cilvēci atpakaļ pie barbarisma un vardarbības – viņš norādīja. Pēc tam Svētais tēvs atgādināja, ka Fokolāru kopienas misija ir ne tikai vienotības un miera veicināšana, bet tai ir uzticēta arī atbildība saglabāt dzīvu savu harizmu. Harizma ir Svētā Gara dāvana, par kuru visi ir atbildīgi.
Runājot par vienotību daudzveidībā, Leons XIV atsaucās uz jau citētajiem Jāņa evaņģēlija vārdiem un norādīja, ka Jēzus vienotību starp mācekļiem saistīja “ar augstāku vienotību – vienotību starp Tēvu un Dēlu”. “Tas nozīmē, ka vienotība, ko jūs cenšaties izdzīvot un par ko liecināt, galvenokārt īstenojas ‘Dievā’, pildot Viņa svēto gribu,” viņš teica. “Vienotība ir dāvana un vienlaikus uzdevums un aicinājums, kas uzrunā ikvienu. Visi ir aicināti atšķirt, kāda ir Dieva griba un kā var īstenot Evaņģēlija patiesību dažādās kopienas vai apustuliskās dzīves situācijās. Un visiem šajā izvērtēšanas ceļā ir jāpraktizē brālība, sirsnība, atklātība un, galvenais, pazemība, brīvība no sevis un no sava viedokļa. Visu vienotība Dievā ir evaņģēliska zīme, kas ir pravietiska spēka avots pasaulei.”
“Tātad vienotība nav jāsaprot kā domāšanas, viedokļu un dzīvesveida vienveidība, kas, gluži pretēji, varētu novest pie savas pārliecības nonivelēšanas, kaitējot personiskajai brīvībai un neļaujot ieklausīties savā sirdsbalsī,” skaidroja pāvests. Atsaucoties uz Fokolāru kopienas dibinātājas Kjāras Lubičas teikto, viņš uzsvēra, ka “katras normas priekšnoteikums ir mīlestība”. “Tāpēc ir nepieciešams, lai vienotību vienmēr dzīvinātu un uzturētu savstarpēja mīlestība, kas prasa dvēseles plašumu, labvēlību, cieņu; tāda mīlestība, kas neuzpūšas, nav augstprātīga, nemeklē savu labumu, neņem vērā piedzīvoto ļaunumu, bet priecājas tikai par patiesību (sal. 1 Kor 13, 4-6).”
Uzrunas noslēgumā Romas bīskaps aicināja klātesošos audiences dalībniekus “pateikties Kungam par šo lielo garīgo ģimeni” un “par jauniešiem” tās grupās, kuri “ar skaidru skatu saskata aicinājuma būt par vienotības un miera instrumentiem pasaulē skaistumu”. Viņš aicināja pateikties arī par ģimenēm, bīskapiem, priesteriem un konsekrētajām personām – visiem, kuri, pateicoties saskarsmei ar kopienu, piedzīvoja savas dzīves un kalpojuma atjaunotni.
